Viens no Latvijas labākajiem vieglatlētikas treneriem, daudzcīņas speciālists Raivis Maķevics pēc augstskolas absolvēšanas jau ar vienu kāju bija iestājies Nacionālajos bruņotajos spēkos, tomēr pēdējā brīdī viņu pārķēra Bauskas novada sporta skola.

Šodien ir pirmdiena, tu esi stadionā, bet nedēļas nogalē parasti ir sacensības, īpaši vasarā. Jāiztiek bez brīvdienām?

R. Maķevics: Vasarā vieglāk tādā ziņā, ka pirmdienā daļai iedodu brīvu un padarbojos ar mazāku pulku vai sadalu grupās. Reizēm pats paņemu brīvu. Ziemā ir trakāk, jo strādāju arī skolā – pirmdienas rītā jāvada stundas, tas ir grūtākais. Vasarā nejūtu, ka esmu izžmiegts. Strādāju 12. gadu, tāda īsta atvaļinājuma nekad nav bijis.

Cik tev ir audzēkņu?

Tagad divas treneres aizgāja dekrētā un savus audzēkņus piespēlēja pārējiem, kopā ap 30. Līdz jūlijam trenējās visi, jaunākās grupas tagad atpūšas. Ar Annu Hofmani brauksim uz Slovēniju, pašreiz viņa ir nometnē Valmierā, es nedevos līdzi, jo nevaru atstāt Gerdu (Dreimani), kura jau pagājušajā nedēļā trenējās bez manis. Tad es viņu piespēlēju savam draugam Artūram Priževoitam Ogrē. Es ar Andri (Skadiņu) biju Somijā, tagad būs Slovēnija, viņa atkal būs bez manis, bet jāgatavojas Eiropas U-20 čempionātam.