Stulbāk, ciniskāk, gļēvāk – tā vajadzētu skanēt olimpiskās kustības neoficiālajam moto, sabiedrības apziņā aizvietojot Pjēra de Kubertēna radīto un vairāk nekā 120 gadus daudzināto devīzi "Augstāk, tālāk, stiprāk". 

Diemžēl šobrīd olimpiskie ideāli, par kuru eksistenci daudziem ilūzijas izzudušas jau sen, tiek aptraipīti arvien sparīgāk. Brīdī, kad šķita, ka Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) vadības sirdsapziņai zemāk vairs nav kur krist, tā izlēma sākt Ukrainas sportistu vajāšanu Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Skeletonistam Vladislavam Heraskevičam tika aizliegts startēt ar ķiveri, uz kuras uzzīmēti Krievijas karā nogalinātie viņa sporta draugi. Līdzīgi aizliegumi arī vēl diviem ukraiņu sportistiem. Jo tie esot politiski vēstījumi, kas pārkāpj olimpisko hartu! Skaidrs, ka augsti apmaksāti speciālisti sarakstīs gūzmu ar gudriem argumentiem, lai liktu noticēt, ka tā patiešām ir. Bet tikpat labi arī dažās minūtēs var skaisti apcerēt, kāpēc doktordesa uz baltmaizes no vietējā lielveikala ir restorāna cienīgs ēdiens.