Pasaulē prestižāko autosacīkšu – Pirmās formulas (F-1) – vēsturē bijuši deviņi gadījumi, kad titula ieguvēju izšķir tikai viena punkta pārsvars kopvērtējumā, taču viens no tiem ir īpašāks par citiem. 

Nikijam Laudam savulaik pietika pat ar puspunktu, lai 1984. gada sezonas kopvērtējumā pieveiktu Alēnu Prostu, taču sporta vēstures rubrikā šoreiz stāsts par 1994. gada F-1 čempionātu, kam kulminācija pienāca Adelaidas trasē Austrālijā. Tieši tur 13. novembrī savu pirmo no septiņiem pasaules čempiona tituliem izcīnīja slavenais vācietis Mihaēls Šūmahers.

Melnā maija ēnā

F-1 75 gadu ilgajā vēsturē 1994. gada sezona neapšaubāmi ir viena no emocionālākajām, traģiskākajām un pretrunīgākajām. Ne pirms tam, ne pēc tam nav bijis tik spēcīgāka triumfa mirkļa un tik briesmīga zaudējuma reizē. Autosporta pasaule zaudēja leģendu Airtonu Sennu, bet ieguva jaunu zvaigzni – Mihaēlu Šūmaheru.

Tieši vācietis, kurš trešo pilno sezonu brauca "Benetton" komandā, uzdeva toni sezonai, uzvarot sezonas pirmajos divos posmos Brazīlijā un Japānā. Visu kājām gaisā emocionālā ziņā sagrieza trešais posms Imolas trasē, kur risinājās Sanmarīno "Grand Prix" izcīņa. Vispirms kvalifikācijā dzīvību zaudēja austrietis Rolands Racenbergers, kura vadītais "Simtek" spēkrats lielā ātrumā par Žaka Vilnēva cilpu dēvētajā līkumā ietriecās trases nožogojumā. Dienu vēlāk pamatsacensībās izdzisa arī Airtona Sennas dzīvība, viņa pilotētajai "Williams" formulai ar ātrumu 310 km/h ietriecoties Tamburello līkumā esošajā aizsargsienā.

Mūsdienās tas, šķiet, vairs nebūtu iespējams, bet todien sacensības Imolā tika pabeigtas, pirmajam finiša līniju atkal šķērsojot Šūmaheram. "Man šķiet, ka es uzvarēju kaut ko, ko neviens nedrīkstēja uzvarēt," pēc traģiskajiem notikumiem atzina Šumis.

Pēc Imolas sacensību noteikumos tika veiktas vairākas nozīmīgas tehniskas izmaiņas, samazinot formulu jaudu un tādējādi uzlabojot braucēju drošību, taču vismaz tobrīd