Banki ir Dieva dota harisma, kas aizrauj cilvēkus, ļoti laba angļu valoda, spēj izteikt emocijas, labi paskaidrot. Spēlētājos ir milzīga cieņa, notic viņa vīzijai.

Latvijas basketbola izlase Pasaules kausā pārsteidza ne tikai ārzemniekus, bet arī savējos – nokoda Franciju, Spāniju, Brazīliju, Itāliju, Lietuvu. Libānu te gandrīz vai var neskaitīt. Bija vistuvāk nākamās čempiones Vācijas noņemšanai no distances. Viens no panākuma arhitektiem kā Lukas Banki asistents bija Artūrs Visockis-Rubenis, kurš ikdienā kopš 2020. gada vada basketbola klubu "Liepāja".

Pirms Pasaules kausa, runājot ar vairākiem treneriem, nejutu lielu optimismu par Latvijas izlases cerībām. Kā bija tev?

A. Visockis-Rubenis: Treneri nekad nedrīkst būt skeptiski noskaņoti, savai komandai jātic līdz kaulam neatkarīgi no sastāva un pretinieka. Protams, redzot traumēto spēlētāju sarakstu, bija grūti saprast, kāda komanda izveidosies. Bija daudz jautājumu, bet pesimisma nebija. Izdarot lietas pareizi un īstajā laikā, ar cīņassparu, saliedētu komandu varam kompensēt trūkumus. Cerību deva, piemēram, tas, ka Artūrs Žagars jau pārbaudes spēlēs izskatījās labi, arī citi spēlētāji. Mums bija izkopts spēles stils, un pierādījās, ka varam uzvarēt neatkarīgi no sastāva.

Kurā brīdī nolēmāt, ka spēlēsiet bez piektajiem numuriem, jo kvalifikācijā tā nebija?

Ļoti daudz nosaka konkrētais pretinieks. Visas komandas pārgājušas uz mobiliem sastāviem bez izteiktiem centra spēlētājiem. Izņēmums ir Francijai Rūdijs Gobērs, pret viņu piekopām citu taktiku, velkot ārā no soda laukuma, līdz ar to vajadzēja vieglāku sastāvu. Un tad Lietuvai Jonass Valančūns, kur Klāvs Čavars un Anžejs Pasečņiks noderēja. Turklāt Anžejs nebija īsti vesels, visu laiku nedaudz mocījās ar Ahilleju, un mums ļoti veiksmīgi aizgāja spēle ar mazo sastāvu, varējām mainīties pie aizsegiem, īpaši tad, kad Rodions Kurucs sedza mazos. Statistika liecina, ka šāda aizsardzība mums bija pati efektīvākā.