Šonedēļ aprit 65 gadi kopš vakara, kad pasaules bokss ieguva savu spožāko un skaļāko balsi – 1960. gada 29. oktobrī Luisvilā Kentuki štatā, Brīvības arēnas ringā jauns amerikānis, vārdā Kasijuss Klejs, aizvadīja savu pirmo cīņu profesionālajā boksā. 

Lai arī tobrīd jauneklis bija olimpiskā čempiona statusā, diezin vai kāds spēja paredzēt, ka 18 gadus vecais puisis reiz kļūs par morāles mērauklu veselam laikmetam. Šis raksts nav tikai par bokseri. Tas ir par Muhamedu Ali – vīru, kurš lika pasaulei saprast, ka patiesā cīņa sākas tad, kad beidzas boksa raunds.

Liktenīgais velosipēds

Iespējams, par tādu bokseri Muhamedu Ali nemaz neviens tā arī neuzzinātu, ja ne kāds gadījums, kas pagrieza tobrīd 12 gadus vecā Kasijusa dzīves ceļu boksa ringa virzienā. Piedzimis un uzaudzis Luisvilā, reklāmu un izkārtņu gleznotāja Kasijusa Kleja seniora un mājkalpotājas palīdzes Odisejas ģimenē, mazais Kasijus bija enerģijas kamoliņš. Ātrs runasveids, vēl ātrāk pieņemti nereti arī neapdomīgi lēmumi. Tieši tāpēc, kad Kasijusam nozaga velosipēdu, viņš bija gatavs pats notvert zagli un to pārmācīt. Par laimi, vendetas plānu kalšanas procesā puikam ceļā patrāpījās 

vietējais policists un reizē boksa treneris Džo Mārtins, kurš saniknotajam Kasijusam saprātīgi norādīja – ja reiz tu grasies "piekaut" zagli, tad prātīgi būtu vispirms iemācīties boksēties.