Meklējot labākas attīstības iespējas, daudzi Latvijas hokejisti pusaudžu gados dodas spēlēt uz ārzemēm. Īpašs pieturas punkts izveidojies Nīneshamnā, Zviedrijā, kur U-18 komandā latviešu ir vairāk nekā zviedru.

Iemin taciņu

Pērn Nīneshamnā spēlēja 12 Latvijas jaunieši, šosezon par diviem mazāk. Latviešu plūsmu uz šo netālu no galvaspilsētas Stokholmas esošo pilsētiņu veicinājis Edgars Grundmanis, kurš uz turieni spēlēt devās 2006. gadā, vēlāk paliekot un sākot trenera gaitas. "Nīneshamnā biju 15 gadus, centos palīdzēt latviešiem un brīvās kvotas aizpildīt ar latviešiem. Ja bija kāds gribētājs, treneri no Latvijas zvanīja man," "Latvijas Avīzei" stāsta Grundmanis. "Nīneshamna ir kā Tukums, neliela pilsētiņa, un klubam nav tik daudz savu hokejistu. Stokholmā esošie zviedri vispirms pamēģina tuvākos klubus, un to ir ap 40, tāpēc nav nemaz tik viegli dabūt vietējos. Kad es ierados, bijām trīs latvieši Nīneshamnā. Vēlāk Ēriks Miļuns atsūtīja vēl trīs juniorus, un tā lēnā garā aizgāja. Tai komandai ir latviska reputācija, dažreiz saka – latviešu mafija. Apkārt komandai viss notiek zviedriski, bet treniņi – angliski. Savā pēdējā gadā tur ģērbtuvē pārsvarā dzirdēju latviešu valodu. Taču sadzīvoja draudzīgi, vietējie šķībi neskatījās. Lielā komanda pārsvarā ņēma kanādiešus, līdz ar to vienmēr bijis mikslis. Zviedri visi māk angliski, arī Latvijas jaunā paaudze, nebija grupu dalīšanās. Ar latviešiem nekad nebija problēmu, mums eiropeiska valsts. Ja atbrauca krievs, ukrainis, tad bija grūtāk, viņi nostumtāki, bet arī nebija konfliktu."