Pavasara hokeja kaislības Šveicē Latvijai beigušās ar treknu plusa zīmi. Izlase finišēja ar necerēti labu iznākumu, jo 6. vietu komandai sastāva atjaunošanas procesā neviens īsti neprognozēja. 

Savukārt Latvijas Hokeja federācija (LHF) kopā ar somu kolēģiem kā vienīgie pretendenti saņēma tiesības rīkot 2030. gada pasaules čempionātu.

Desmit gadu laikā tā būs trešā reize, kad mūspusē nūjas krusto pasaules labākās izlases. Vai nav par biežu? Ierasta prakse, ka rīkošanas tiesības tiek piešķirtas ik pēc astoņiem deviņiem gadiem. Tiesa, rindā uz sacensību uzņemšanu īsti arī neviens nestāv, jo valstu loks, kas ir gatavas rīkot meistarsacīkstes, nav pārāk plašs. Čehija, Zviedrija, Vācija, Somija, Latvija, Slovākija, Šveice ir tās reālākās, retāk Dānija, pavisam reti Francija. Citām risks lielāks, jo viņu komandas biežāk balansē uz izkrišanas robežas, un hokejs tur nav tik populārs, lai finansiāli izbrauktu kaut vai pa nullēm. Latvijas gadījumā vieglāk ir mesties ar kādu kopā un sadarbība ar Somiju šajā ziņā ir auglīga un izdevīga, Rīgā uzņemot vienu grupu un divas ceturtdaļfināla spēles. Ja būtu pilns čempionāts, tribīnes aizpildīt nereāli, arī uz medaļu mačiem, kur biļetes par kārtu dārgākas.