Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir ķirmju un pelējuma saēsta, savā absurdumā un bezjēdzībā liekama vienā plauktā ar ANO.

Parīzes olimpiskajās spēlēs nākamvasar piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti, individuālo neitrālo sportistu statusā reklamējot savu valstu asiņainos režīmus, lejot varenas ūdens strūklas uz propagandas dzirnavu lāpstiņām. Piedalīsies par spīti tam, ka Krievija teju divus gadus turpina karu Ukrainā, slaktējot šīs valsts iedzīvotājus. Ko darīt tām valstīm un to atlētiem, kas ir kategoriski pret teroristu līdzdalību olimpiādē?

Esmu starp tiem, kuri uzskata, ka ar slepkavām nav jāstartē vienās sacensībās un Latvijas sportistiem Parīzē, ja tur ir okupanti, nevajadzētu startēt. Kaut vai tāpēc, ka šā brīža notikumu attīstība ļauj iztēloties, ka pēc dažiem gadiem mēs paši varam būt ukraiņu situācijā. Par laimi, līdzīgās domās ar mani ir daudzi kolēģi, arī daļa sabiedrības uzskata, ka ar krieviem nav pa ceļam.