Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu vicečempione Elīna Ieva Bota jau pirms sacensībām klusībā loloja lielo mērķi par trijnieku un to arī sasniedza. 

Pēdējos divos Pasaules kausa posmos viņa nepiedalīsies, lai atgūtu iekavēto maģistrantūras studijās Latvijas Universitātē.

Treneris Pēteris Cīmanis jau 7. klasē esot teicis, ka tev vai draudzenei Sigitai Bērziņai būs olimpiskā medaļa.

E. I. Bota: Sportoju, jo man patika, nedaudz patrenējos vieglatlētikā, bet principā bija tikai kamanas. Tētis nodarbojās ar vieglatlētiku, mamma nav bijusi sportiste. Jauniešu laikos reizēm priekšā bija Sigita, reizēm – es.

Kurš tev bija izrāviena laiks, kad juti, ka tiešām sanāk?

Pekinas olimpisko spēļu sezona man bija grūta, ar braukšanu un arī mentāli ne pārāk labi tiku galā, jo biju pavisam jauna. Ar nākamo sezonu rezultāti arvien uzlabojās.

Kādas bija domas pirms olimpiskajām spēlēm – skaļi neteici, ka mērķis ir medaļa?

Cenšos tā nerunāt, bet tāpat zināms, ka olimpiskajās spēlēs mērķi ir augstākie. Jutu pārliecību, jo ar sevi labu laiku strādāju, zināju, ka stabili ātri jāveic četri braucieni. Ar katru Pasaules kausa posmu rezultāti uzlabojās, kamana sāka slīdēt un viss salikās atbildīgākajā brīdī.