Latvijas basketbola izlasei divos nepatīkamajos zaudējumos Pasaules kausa kvalifikācijā Polijai iepriecinošākais bija Artūra Strautiņa sniegums. Novembrī atgriezies pēc ceļgala krustenisko saišu traumas, 27 gadus vecais uzbrucējs demonstrē karjeras labāko basketbolu.

Sporta sabiedrībā reizēm saka – labāk zaudēt pārliecinoši nekā pēdējās sekundēs. Es gan šādai tēzei nepiekrītu, bet kādas ir tavas domas?

A. Strautiņš: Dīvaini dzirdēt, ja kāds domā, ka foršāk zaudēt ar mīnus 20. Neviens neiet uz spēli, lai zaudētu, pirmajā bijām ļoti tuvu uzvarai. Abi iznākumi vienlīdz sāpīgi.

Tortonas klubā spēlē kopā ar Polijas izlases centru Dominiku Oleiničaku. Viņš pēc šiem mačiem tevi mierināja vai pasmējās, ka izģērba latviešus?

Uz Itāliju lidojām vienā reisā, mazliet parunājām. Neteiktu, ka viņi mūs izģērba, bet labi spēlēja, īpaši otrajā mačā ātri ieguva pārsvaru un mums grūti bija tikt atpakaļ. Oleiničaks arī klubā labi cīnās zem groza, viņš bija liels iemesls, kāpēc mums tik slikti gāja ar uzbrukuma bumbām. Pats biju šokā, ka pirmajā spēlē ieguvām tikai divas.

No poļu sākumsastāva viņš vienīgais ir augumā virs diviem metriem. Kā tu skaidro, ka mums cīņā par bumbām bija tik vājas sekmes?

Grūti pateikt, varbūt brīžiem nenospēlējām līdz galam, palaidām garām, neatbloķējām, arī veiksme mazliet bija viņu pusē, kad bumba ielēca rokās. Poļu treneris Igors Miličičs uz to liek akcentu, atceros, kad viņš strādāja Itālijā, tad komandas arī daudz skrēja un agresīvi cīnījās par atlēkušajām bumbām.