Mērķis ir iekļūt Eiropas iekārojamo maratonu galvgalī, līdz ar to nevaram iztikt bez elites skrējējiem, "Latvijas Avīzei" skaidro "Rimi" Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords. 

Bijušais bokseris, šobrīd Rīgas domes deputāts Mairis Briedis pēc šī gada maratona sociālajos tīklos ierakstīja: "Tūkstošiem latviešu maksā par dalību maratonā, domājot, ka skries savā starpā, bet tad atbrauc šie Kenijas čaļi un mierīgi savāc visu balvu fondu. Sanāk, ka cilvēki vienkārši sametās viņiem prēmijām."

Garajās distancēs pasaulē izsenis dominē Āfrikas skrējēji un arī Rīgas maratonā ar dažiem izņēmumiem viņi savus talantus atrādījuši kopš 2007. gada. Šajā reizē maratonā vīriešiem pirmie septiņi bija melnā kontinenta pārstāvji, sievietēm – pirmās piecas, un tieši tādi paši skaitļi arī uz pusi īsākā distancē.

Kā spēcīgie afrikāņu skrējēji nokļūst Rīgā – viņi ir jāsameklē, jāieinteresē vai paši atrod mūs?

A. Nords: Jebkuriem lielajiem starptautiskajiem vieglatlētikas mačiem, kāds ir arī "Rimi" Rīgas maratons, vienošanās ar augstākā līmeņa atlētiem obligāti notiek caur aģentiem, kuru licences regulē Pasaules vieglatlētikas savienība (WA). Esam sadarbojušies ar aģentiem no visas pasaules. Maratoni konkurē ar savu reputāciju, cik ātras ir trases, kāds ir menedžments, balvu fonds, un svarīgi arī, kurā laikā notiek. Ir arī tā dēvētās starta naudas un citas ekstras – izmitināšana, ceļš, zaķi. WA bronzas kvalitātes zīmi dabūjām 2011. gadā, kopš tā laika reputācija gājusi uz augšu un Rīga kļuvusi ļoti populāra. Nākamais pavērsiens bija, kad 2023. gadā sarīkojām pirmo pasaules čempionātu skriešanā, atbrauca 450 topa līmeņa atlēti un pārliecinājās, ka Rīgā ir ātras trases, organizācija laba. Tas aiznesa Rīgas vārdu pasaulē, tāpēc mums ar aģentiem kļuvis daudz vieglāk runāt.