Gatavojoties aizsardzībai, strēlnieki trenējas pašorganizētās lauka mācībās, kur uzlabo savas kaujas, šaušanas, ēku bruņotas ieņemšanas, objektu aizsardzības un citas prasmes – līdzīgi kā militārpersonas. Par instruktoriem bieži tiek pieaicināti profesionāli karavīri, dažreiz strēlnieki piedalās kopīgās mācībās ar militārpersonām. Atbalsts bruņotajiem spēkiem ir viens no Strēlnieku savienības galvenajiem mērķiem.
No dažiem biedriem līdz 20 specializētām nodaļām
Pēc pulkveža teiktā, no 1989. līdz 2014. gadam Strēlnieku savienības darbība bija tikai ceremoniāla – organizācijā bija neliels skaits biedru, galvenokārt bijušie izsūtītie, kuri piedalījās dažādos piemiņas pasākumos.
"Kopš 2022. gada jau ir dažādas specializētas vienības – kaujas, komandantūras, dronu vienības, kibervienības, tehnoloģiju un testēšanas vienības, daudzas dažādas medicīnas vienības, loģistikas, ēdināšanas, sakaru, inženierzinātņu vienības, praksē ir aptuveni divdesmit dažādas specialitātes. Spektrs ir ļoti plašs, mums ir kursi pilsoniskajā pretestībā, psiholoģiskajās operācijās, sabiedriskajās attiecībās. Tādējādi Strēlnieku savienība pirms desmit gadiem un tagad ir kā zeme un debess," salīdzina Lins Idzelis.
Pēc pulkveža teiktā, sabiedriskas organizācijas struktūra ļauj ātri pieņemt lēmumus, kas militārajā struktūrā būtu daudz sarežģītāk, – Lietuvas Strēlnieku savienība nesen paziņoja, ka līdz nākamajam gadam plāno izveidot trīs bezpilota dronu bataljonus. "Es domāju, ka šis virziens ir jāattīsta, turklāt pēc iespējas ātrāk. Dronu vienības jau ir izveidotas, arī reģionos – Panevēža tuvojas dronu vienības izveidei, tie ir labi piemēri," saka komandieris.
Pieredzi iegūst Ukrainā
Kinologi kopā ar suņiem, kas meklē bojāgājušos, devās stažēties uz Ukrainu. Strēlnieki dodas uz Ukrainu mācīties dronu operatoru pieredzi. "Šī droši vien ir viena no pamanāmākajām motivācijas izpausmēm," uzskata Strēlnieku savienības komandieris. "Viņi brauc uz frontes līniju, vēro kaujas lidojumus, ēkas nojaukšanu, uzbrukumus bruņumašīnām. Kā izdzīvojušais krievs kaut kur tiek piebeigts. Tās ir nopietnas lietas, ja gatavojaties karam, tas ir jādara nopietni."
Lietuvas Strēlnieku savienības izaugsme kara apstākļos atspoguļojas arī Lietuvas aizsardzības plānos. 2021. gadā organizācijai tika piešķirti aptuveni 2,2 miljoni eiro, savukārt šogad budžets sasniedz 20,7 miljonus eiro.
Spiegu mērķis – Strēlnieku savienība
"Komandantūras strēlnieku, specializēto strēlnieku parādīšanās ievērojami stiprina mūsu bruņoto spēku spējas," jūlijā Seimā novērtēja Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Raimunds Vaikšnors, vienlaikus brīdinot par spiegiem. "Mēģinājumi ir bijuši, ir un būs. Jautājums – kā mūsu struktūras spēj to novērst? Šī ir daļa no procesa," saka virspavēlnieks. Šī gada martā kādam Strēlnieku savienības biedram tika izvirzītas apsūdzības par spiegošanu Baltkrievijas labā, un pašlaik viņš atrodas apcietinājumā.
"Ir likums, kas nosaka, ka, dodoties uz Baltkrieviju vai Krieviju, būs jāatstāj strēlnieku rindas. Mēs pagājušajā nedēļā pieķērām vienu, kas bija Baltkrievijā, tādēļ mums būs jāatvadās no viņa,"
atklāj L. Idzelis. Pēc pulkveža teiktā, organizācijā tiek pārbaudīts katrs biedrs – par to atbildīgi ir drošības departamenta strēlnieki, un attiecīgie dienesti pārbauda arī strēlniekus, aplūkojot, kur persona ir bijusi pēdējo 20 gadu laikā. "Tas, protams, prasa laiku, bet vissvarīgākais drošības līdzeklis ir tas, ka citi strēlnieki ļoti aktīvi ziņo, ja viņiem rodas aizdomas par kaut ko, viņi atsūta fotogrāfijas," stāsta strēlnieku komandieris.
Kremļa troļļu uzmanības centrā
Intervijā "Latvijas Avīzei" pulkvedis Lins Idzelis minēja, ka strēlnieku galvenais uzdevums kara gadījumā ir aizsargāt armijas aizmuguri. Karš Ukrainā parādīja, ka Krievijas veidotais aģentu un kolaboracionistu tīkls kara gadījumā rada ārkārtīgi nopietnus draudus valsts iekšienē – tiek filmēta spēku pārvietošanās, ziņots par svarīga militārā aprīkojuma atrašanās vietu, koriģētas artilērijas apšaudes, veikti teroristu uzbrukumi.
Strēlnieku savienības kaujas aktivitātes ir vērstas arī uz hibrīddraudiem, cīņu pret diversiju grupām, kuru dalībnieki kara gadījumā, iespējams, būtu lietuvieši. Šo tēmu raidījumā sarunā ar pazīstamo lietuviešu dziedātāju, strēlnieku Gabrielu Ļaudansku skāra parlamenta deputāts Laurīns Kasčūns. No konteksta izrauts raidījuma fragments ātri izplatījās dezinformācijas kanālos, radot sašutuma vilni, ka Strēlnieku savienība gatavojas nogalināt "nelojālus pilsoņus". Sociālajos tīklos un prokrieviskās informācijas apmaiņas vietnēs Kremļa "troļļi" apgalvoja, ka šī lietuviešu pilsoniskā organizācija esot nacisma piekritēja. Ik pa laikam tiek izplatītas arī citas viltus ziņas – it kā Strēlnieku savienība esot izveidojusi nelojālu pilsoņu sarakstus.
Vēsturiskās paralēles
Kremļa propagandā tiek vilktas arī vēsturiskas paralēles ar 1941. gada jūnija sacelšanos, apgalvojot, ka strēlnieki piedalījās padomju kolaboracionistu arestā un nāvessoda izpildē.
Pēc tam kad padomju vara okupēja Lietuvu, Strēlnieku savienība tika aizliegta, un tās biedri tika vajāti – daži no viņiem vēlāk kļuva par partizānu pretošanās dalībniekiem. Strēlnieku komandieris L. Idzelis atzīmē, ka vēsturiski krievi pret strēlniekiem izturējušies nežēlīgi: "Starpkaru Lietuvā, kad notika cīņas par neatkarību, strēlniekiem uzbruka no slēpņiem un nogalināja viņus." Pulkvedis saskata paralēles Strēlnieku savienības vēsturē ar mūsdienu aktualitātēm: "Uz Zemes par cilvēcīgumu šajās zemēs varam aizmirst. Mēs dzīvojam fantasmagorijā, paralēlā pasaulē. Nezinu, kā [Krievijas iebrucēji] rīkotos šodien, domāju, ka nogalinātu visus [sagūstītos strēlniekus]," saka Strēlnieku savienības komandieris.
Uzziņa
Lietuvas Strēlnieku savienība
- Lietuvas Strēlnieku savienība ("Lietuvos šaulių sąjunga") ir sabiedriska paramilitāra organizācija, kas apvieno civiliedzīvotājus, kuri vēlas dot ieguldījumu valsts aizsardzībā.
- Dibināta 1919. gadā ar mērķi nostiprināt Lietuvas neatkarību un aizstāvēt valsti no bermontiešu, boļševiku un poļu uzbrukumiem.
- Padomju okupācijas laikā Strēlnieku savienība darbojās trimdā ASV. Līdz ar neatkarības kustību tā no jauna atdzima 1989. gadā.
- No valsts bruņotajiem spēkiem neatkarīga organizācija. Kara gadījumā tiek pakļauta Bruņoto spēku komandierim un pievienojas valsts aizsardzībai.
- Strēlnieku savienībā ir vairāk nekā 17 000 biedru, tā ir plaši iekļauta valsts aizsardzības un krīžu vadības plānos.
- Organizācijas biedri nedēļas nogalēs trenējas kaujas mācībās, pilotē dronus. Ir kibertelpas, inženiertehniskās un citas specializētas vienības.
- Katrs strēlnieks maksā ikgadēju biedra maksu, kā arī visu karavīra ekipējumu iegādājas par saviem personiskajiem līdzekļiem.
- Lietuvas Strēlnieku savienības gada budžets ir aptuveni 22 miljoni eiro, ko piešķir no valsts budžeta.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.