Sarežģītā Latvija. Vai tālmācībai ir vieta izglītības sistēmā?

"Latvijas Avīzes" 29. septembra numurā aizsākām tematu par tālmācīšanos. Likumdevēji rosina pamazām ierobežot tālmācības programmas jaunākajās klasēs, tas raisījis strīdus pat politiskajās aprindās. Šajā numurā tematu turpinām.

Svarīga skolēna pašdisciplīna

Kā praktiski notiek mācības tālmācībā? Piemēram, Liepājas Raiņa vidusskolas programmā mācību process notiek digitālā vidē "Moodle". Skolēniem pašiem jāseko līdzi videonodarbībām, jālasa mācību viela un jāpilda pārbaudes darbi. Atšķirībā no klātienes skolas, kur stundas sākās noteiktā laikā un tās notiek kopā ar skolotājiem, tālmācībā skolotāju palīdzību var rast attālinātās konsultācijās. Septembrī tiek sastādīts konsultāciju un pārbaudes darbu grafiks. Turklāt no šā gada reizi semestrī plāno ieviest individuālas pārrunas ar skolēniem, lai skolotāji var labāk izprast viņu zināšanu prasmes un sajūtas.

Liepājas Raiņa vidusskolas skolotāja Jana Liepiņa uzsver, ka nav viegli sistemātiski sēdēt vienam pie datora, uzmanīgi klausoties, sekojot līdzi videonodarbībām, rūpīgi lasot uzdotos tekstus. "Te zināšanu līmenis ir atkarīgs no skolēna mērķtiecības un pašdisciplīnas, un tas atspoguļojas atzīmēs un eksāmenu rezultātos. To, cik apzinīgi tiem gatavojas un cik labi tos nokārto – tā ir skolēnu pašu atbildība. Maksimāli cenšamies nākt pretī."

Aizkraukles novada laikraksts "Staburags" apraksta Jaunjelgavā dzīvojošās četrbērnu Zvirgzdiņu ģimenes pieredzi. Trīs atvases mācās klātienē, bet vecākā meita pirms pāris gadiem pārgājusi uz tālmācību "Rīgas Komercskolā" (saskaņā ar mājaslapā publicēto informāciju šajā skolā mācību maksa ir 1611–1791 eiro gadā). Melisa tālmācību uzsākusi jau 7. klasē, jo klātienes skolu bija grūti apvienot ar dejošanu, akrobātiku un baletu. Vienā gadā viņa pabeigusi divas klases. Melisas mamma Dace min, ka, operatīvi mācoties četras stundas dienā, varot izdarīt visas dienas apjomu. 9. klases eksāmenus Melisa nokārtojusi labāk nekā daļa klātienes skolēnu. Dace uzskata – ja bērns ir spējīgs patstāvīgi mācīties, plānot savu laiku un ir gana disciplinēts, tad tālmācība var būt laba iespēja, lai optimāli šo laiku izmantotu citās lietderīgās nodarbēs vai profesionālajai izaugsmei. Savukārt, ja tālmācību uzskata par vieglāko veidu, kā neapmeklēt skolu klātienē, tad tas nebūs risinājums.

Tālmācības izglītība nav vienkāršāka alternatīva klātienes skolai, "Staburagam" norāda Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Balta. Tā prasa lielu disciplīnu, spēju organizēt savu laiku un mācību darbu, ilgstoši koncentrēties, ievērot termiņus un patstāvīgi iegūt labus rezultātus. Tā nav piemērota izglītības forma skolēniem, kuriem nav izveidojušās pašvadītas mācīšanās prasmes.

Nepieciešama socializēšanās

Baiba Liepājas Raiņa vidusskolas tālmācības programmā iestājusies pagājušā gada beigās. Viņa šo izvēli izdarījusi pasliktinātas fiziskās un mentālās veselības dēļ, līdzīgi kā daudzi jaunieši, kuri aiziet no klātienes skolām. "Biju nelabvēlīgā draugu grupā, kas mani slikti ietekmēja. Nokļuvu slimnīcā. Gan sev, gan vecākiem biju teikusi, ka nekad nemācīšos tālmācībā, tāpēc šo lēmumu pieņemt nebija viegli. Tomēr ļoti priecājos, ka aizgāju uz šo programmu un ka vecāki atbalstīja manu izvēli."

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja Agita Līdumniece laikrakstam "Alūksnes un Malienas Ziņas" stāsta, ka tālmācībā nereti nonāk bērni, kuriem trūkst motivācijas mācīties. Tomēr viņas praksē esot bijuši arī gadījumi, kad skolēnam pēc pāriešanas no tālmācības uz klātienes skolu nemaz nav bijis grūti tajā iekļauties. A. Līdumniece uzsver, ka daudz kas atkarīgs no tā, kā jaunpienācēju uzņem klase. 

Viņa novērojusi, ka skolēna uzvedība var atšķirties: bērns ir pieradis strādāt vienatnē, piemēram, skaļi atbildot uz katru skolotāja jautājumu. Tāpat pēc pāriešanas uz klātienes mācībām novērotas grūtības rakstīt ar roku, un nepieciešams laiks, lai skolēns pilnvērtīgi apgūtu rakstu darbus.

Lai gan reizēm mācīšanās vienatnē Baibai sagādā grūtības, viņa tomēr novērtē iespēju mācīties savā laikā un tempā, nav viss jāmēģina sasteigt. "Iepriekš mana diena bija ļoti saspiesta – jau pulksten astoņos biju skolā, mācības beidzās ap pieciem, tad man bija darbs un hobiji, kuriem katru dienu nevarēju veltīt laiku. Desmitos vakarā biju mājās, vēl bija jāpaēd vakariņas, un laiks palika tikai ātrai dušai. Tagad pati varu organizēt savu dienas ritmu. Bet reizēm ir grūti, jo nesatiec skolotājus un klasesbiedrus," atzīst Baiba.

Daudzi izglītības speciālisti uzsver nepieciešamību pēc socializēšanās, ko skolēniem, kas mācās attālināti, nodrošināt nevar. Šo izaicinājumu uzsver arī Kata. Viņa Liepājas Raiņa vidusskolas (iepriekš Rietumkrasta vidusskolas) tālmācības programmā mācās jau trešo gadu, šogad to absolvēs. "Sākotnēji iestājos Liepājas Valsts ģimnāzijā, bet pēc tam izvēlējos tālmācības programmu, jo tā šķita daudz ērtāka. Manuprāt, vislielākais ieguvums ir iespēja mācīties savā tempā, bet patstāvīga mācīšanās prasa lielāku koncentrēšanos un motivāciju. Klātienē apkārt ir skolotāji un klasesbiedri, kas palīdz radīt mācībām piemērotu atmosfēru, kamēr tālmācībā šī atmosfēra ir jāizveido pašam. Esmu sākusi apgūt matemātiku un bioloģiju klātienē, jo šie priekšmeti tālmācības programmā netika piedāvāti. Būtu labi, ja būtu vairāk iespēju tikties klātienē un komunicēt ar skolotājiem un citiem skolēniem."

Lai vairotu socializēšanos, "Rīgas Komercskola" piedāvā iespēju doties ekskursijās. Tomēr Melisas mamma Dace laikrakstam "Staburags" norāda, ka ar to nepietiek bērna komunikācijas veicināšanai ar vienaudžiem. "Dažas ekskursijas neaizvieto socializēšanos. Ja tas nav komandas sporta veids vai dejošana kolektīvā, ar ko bērns aizraujas brīvajā laikā, noteikti jāatrod kaut kas, kur bērns var socializēties. Kā pedagogs redzu, ka ir introverti bērni un tādi, kuriem vienkārši ir grūtāk uztvert pasauli. Socializēšanās bērnam dod spēju runāt un saprasties. Tagad visiem ir brīvi pieejamas viedierīces, kas atstāj negatīvu ietekmi uz savstarpējo komunikāciju."

Mākslīgā intelekta ietekme

Viedierīču izmantošana ir veicinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) palīdzības meklēšanu mācību procesā. Liepājas Raiņa vidusskolas skolotāja Jana Liepiņa norāda, ka pedagogi pievērš pastiprinātu uzmanību pārbaudes darbu izstrādei, lai audzēkņi tos nevar pārkopēt MI čatā un izpildīt ar tā palīdzību. Tālmācībā skolēniem pārbaudes darba iesniegšanas termiņš ir septiņas dienas. Jana ir novērojusi, ka reizēm skolēni darbus izpilda bez kļūdām, bet, līdzko jāiet likt eksāmenus, kur nevar izmantot palīglīdzekļus, tos nokārtot nevar. Vislielākās problēmas ir tieši ar matemātikas un dabaszinātņu eksāmeniem.

Arī Liepājas Raiņa vidusskolas tālmācības audzēkne Baiba uzsver, ka, pirms izvēlēties tālmācību, jāapdomā, vai skolēns spēs sevi pietiekami motivēt. "Pirmos divus mācību semestrus, godīgi sakot, iekavēju darbus, visu pildīju pēdējā brīdi, daudz izmantoju MI un neko neapguvu. Tāpēc šogad sevī atradu motivāciju mācībām, jo arī saprotu, ka tas nav ceļš, ko vēlos iet. Ir jāuzmana, kā bērni lieto MI, bet tā nav tikai skolotāju atbildība, arī pašiem audzēkņiem ir jāsaprot, ka viņien būs jānokārto eksāmeni."

Pedagoģe A. Līdumniece pati savulaik strādājusi tālmācības vidusskolā. 

"Darbu pārtraucu, jo nespēju lasīt mākslīgā intelekta ģenerētās atbildes. Bija daudz skolēnu, kuri latviešu valodā neko nespēja atbildēt, bet rakstiskās atbildes vienmēr bija gandrīz izcilas. Tās neparādīja objektīvo zināšanu līmeni."

Latvijas Attālinātās izglītības un darba arodbiedrības (LAIDA) priekšsēdētājs Ģirts Blekte piekrīt, ka MI gan uzlabo, gan apgrūtina procesu. Bet aizliegums problēmu neatrisinātu un arī MI satura detektori ne, jo tie kļūdās. Arodbiedrība iestājas par vairākām mutiskām un sinhronām pārbaudēm, kā arī ne tikai rezultātu, bet arī darba procesa regulārāku vērtēšanu.

Jautājums par kvalitāti

"Ja pastāv bažas par atsevišķu tālmācības skolu kvalitāti, būtu jābūt stingrākām kvalitātes prasībām, uzraudzībai un atbalsta standartiem, nevis kvalitatīvi strādājošu skolu un skolēnu izvēles iespēju ierobežošanai," sarunā ar laikrakstu "Dzirkstele" teic Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere. "Ja problēma ir izglītības kvalitāte, jāuzlabo kvalitātes prasības. Ja problēma ir skolēnu socializēšanās, jāveido mehānismi socializēšanās veicināšanai. Ja problēma ir nepietiekams atbalsts, jānosaka atbalsta standarti. Taču neviena no šīm problēmām pati par sevi nepierāda, ka jāierobežo izglītības forma, kas daudziem jauniešiem ir iespēja turpināt un pabeigt izglītību."

Arī arodbiedrības viena no prioritātēm ir veicināt skaidras kvalitātes prasības tālmācības izglītības programmās. "Atzīstam, ka šobrīd ir problēmas, un par šīm kvalitātes prasībām ir jāvienojas," norāda Ģ. Blekte. "Piedalāmies apspriešanā kopā ar tālmācības skolu iniciatīvas grupu par Ministru kabineta noteikumiem. Bet, ja sākas jautājums par kvalitātes prasībām, tad sākotnēji vajadzētu vienoties arī par skolotāju sagatavošanu šim darbam, jo šis jautājums joprojām pieklibo. Tālmācībā skolotāju darbs ir specifisks un ļoti izaicinošs, un kvalitatīvu darbu ir grūtāk panākt nekā klātienē." Ir jābūt labiem skolotājiem, kuri ir apmācīti veikt šo darbu. "Ja valsts tālmācības programmās skolotāji saņem tikai 30% no klātienes skolotāja algas, ir grūti runāt par kvalitātes uzlabošanu," spriež LAIDA priekšsēdētājs.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.