Samērā paredzami aukstu dušu saņēmuši pirms divām nedēļām izvirzītie Eiropas Komisijas priekšlikumi par klimata mērķiem 2040. gadam. 

Šie priekšlikumi paredzēja 2040. gadā siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju Eiropas Savienības valstīs samazināt par 90% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Jāatgādina, ka pašlaik ES valstīm ir pienākums līdz desmitgades beigām samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, un nebūt nav skaidrs, vai izdosies izpildīt pat šo mērķi. Šī gada maijā EK paziņoja, ka ES valstis Zaļā kursa izpildes jomā ir uz pareizā ceļa, lai līdz 2030. gadam samazinātu kaitīgo siltumnīcefekta gāzu emisiju par 54%, tādējādi tuvojoties ES mērķim – 55%. Taču šo paziņojumu var traktēt arī tā, ka ES jau šobrīd atpaliek no Zaļā kursa mērķu izpildes un arī 2030. gada mērķa izpilde aizkavēsies. 2023. gadā ES auditori vērtēja, ka 30% Zaļā kursa mērķu ir nepietiekami finansēti un 14 valstis no 27 atrodas izvirzīto Zaļā kursa mērķu neizpildes riska zonā, tostarp arī Latvija.