Noslēpumainais pensionārs ratiņkrēslā. Vai ministrs zina, kurš saņem lielāko pensiju Latvijā?

Labklājības ministrija rosina griestus lielajām pensijām, tie neattiektos uz jau piešķirtajām pensijām.

Kad "Latvijas Avīze" publicēja rakstu "Lielākā pensija izaugusi līdz 44 tūkstošiem eiro mēnesī" ("Latvijas Avīzes" š. g. 3. jūlija numurs), daudzi lasītāji izrādīja interesi ne tikai par to, kā pie šādas pensijas var tikt, bet arī, kas ir šis cilvēks. Sociālajos tīklos, komentāros internetā tiek izteiktas versijas, taču oficiāla apstiprinājuma tam nav. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kas aprēķina un izmaksā pensijas, personu datus publiski atklāt nedrīkst. Par kādu konkrētu cilvēku pensiju lielumu var uzzināt tikai tad, ja pats pensijas saņēmējs to atklāj vai ja cilvēks ir valsts amatpersonas statusā, kam savi ienākumi jānorāda ikgadējā deklarācijā, ko pēc tam Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē var izpētīt katrs interesents.

Arī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 10. jūlijā, kad žurnālisti iztaujāja labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS), izskanēja šis temats. Raidījuma vadītāja Māra Jansone nolasīja klausītāja jautājumu: "Vai ministrija kaut ko domā, lai dažiem pensionāriem nemaksātu pensiju 44 tūkstošus eiro mēnesī, jo šāda pensija, kas iegūta izmantojot caurumus likumos, nevar tikt uzskatīta kā likumīga un godīgi nopelnīta."

Ministrs R. Uzulnieks atbildēja: "Jā, šo jautājumu man daudz kur uzdod. Mēs, protams, zinām, ka no 1997. līdz 1999. gadam bija šis te caurums un tie cilvēki, kas zināja, to izmantoja. Bet runājot par 44 tūkstošu eiro gadījumu, es zinu, kurš tas cilvēks ir. Cilvēks ir ratiņkrēslā, viņš nodarbina 300 cilvēkus, viņš katru gadu iemaksā sociālajā budžetā vienu miljonu eiro. Nākamā pensija pēc 44 tūkstošiem ir padsmit tūkstoši. [Pēc VSAA sniegtajiem datiem šā gada maijā otra lielākā vecuma pensija ar piemaksām (bruto) ir 10 400 eiro, trešā – 9900 eiro; – red.] Un tas ir tāds viens cilvēks, kurš joprojām maksā miljonu sociālajā budžetā. Kāpēc? Es nezinu. Bet to, ka cilvēkam pienākas tas, ko viņš iemaksājis, jā. Šeit mēs ministrijā esam diskutējuši, ka iespējams ir uzlikt iemaksu griestus, kad cilvēks vairs nevar tik daudz iemaksāt. Tas varbūt ir risinājums, lai nekacinātu tautu. Bet cilvēks reāli iemaksā vienu miljonu eiro."

Žurnāliste: "Iemaksu griesti ir daudzās valstīs..."

Ministrs: "Taisnība. Tāpēc šis priekšlikums ir man uz galda. Mēs ar speciālistiem vēl diskutējam, varbūt varētu arī ieviest iemaksu griestus."

Žurnāliste: "Par kādu summu būtu runa?"

Ministrs: "Nav konkrēta summa minēta , es negribu izteikt ciparus, citādi pēc tam būs kaut kādas spekulācijas. Es gribu sagaidīt precīzu summu, kādi varētu būt iemaksu griesti un tad ar šādu nākt ārā."

Šis intervijā Latvijas Radio labklājības ministra Uzulnieka sacītais radīja vairākus jautājumus.

1. Kā ministrs zina, kas ir lielākais pensijas saņēmējs, ja VSAA šādas ziņas nepublisko, un arī ministram nebūtu jāzina konkrētas fiziskas personas ienākumi.

2. Vai tiešām lielākās pensijas saņēmējs joprojām iemaksā gadā vienu miljonu eiro sociālajās iemaksās?

3. Ministrs saka, ka ministrijā viņam "uz galda ir priekšlikums" par iemaksu griestiem. Kas tas ir par priekšlikumu, ja patlaban jau ir iemaksu griesti?

Atbildes uz šiem jautājumiem "Latvijas Avīze" skaidroja no ministra, Labklājības ministrijas un VSAA.

Kur ministrs ņēmis informāciju?

1. Ņemot vērā to, ka privātpersonu datus sargā Fizisko personu datu apstrādes likums un Vispārīgā datu aizsardzības regula, un VSAA nepublisko datus par konkrētu cilvēku pensiju lielumu, kā ministrs ir ieguvis konkrēta cilvēka tik personīgu informāciju vecuma pensijas lielumu?

R. Uzulnieks: "Man nav zināma konkrētas personas identitāte, nedz vārds, nedz uzvārds. Neesmu arī publiski pateicis, kurš cilvēks tas ir. 

Kad tika publicēts "Latvijas Avīzes" žurnālistu raksts, ka lielākā pensija ir 44 tūkstoši eiro, man tas arī nebija zināms. Bet loģiski, ka es apskatījos to profilu, kurš cilvēks tas varētu būt, līdz ar to iznācu ar tādu paziņojumu. Šī persona ir identificējama. Vai tas ir korekti no manas puses, droši vien, ka nē. Bet ļoti nepatika, ka publiskajā telpā šo 44 tūkstošu tēmu cilā. "

Kad ministram vaicāju, kas tas par profilu, kuru apskatījies, viņš pats sapinās savā atbildē.

R. Uzulnieks: "Man nav iespēja to zināt. Tie 44 tūkstoši iznāk no žurnālistu puses. Es nekad mūžā neprasīšu profilu un kādas summas saņem cilvēks ar invaliditāti, vai kurš ir konkrētās pensijas saņēmējs. Man nav tādu datu, nekad tos neesmu prasījis."

Jāpaskaidro – dažam lasītājam varētu raksties priekšstats, ka 44 tūkstošos eiro ir arī invaliditātes pensija. Taču nē, "Latvijas Avīze" iepriekš VSAA lūdza ziņas par lielākajām vecuma pensijām un kā aģentūra informēja, minētā summa ir vecuma pensija ar piemaksām (bruto).

"Jūs sakāt, ka tas ir cilvēks ratiņkrēslā, kurš nodarbina 300 cilvēkus. Kā jūs tikāt pie šīs informācijas?" vaicāju labklājības ministram.

R. Uzulnieks: "Laikam man ir jāatvainojas, bet es no trešās puses uzzināju, ka ir tāds cilvēks, jo es pats personīgi viņu nepazīstu. Man pateica, ka viņš ir cilvēks ratiņkrēslā. To, ko jūs darījāt, jūs paziņojāt, ka šī ir baigā sensācija. Es neatbalstu to, ko jūs darāt. Vai tas kaut ko mainīs, ka uzzinās, cik liela ir lielākā pensija? Nē."

Kā redzams, vispirms ministrs stāsta, ka esot apskatījis kādu profilu, bet uz precizējošo jautājumu, kas tas bijis par profilu, pāriet pie kādām "trešām personām".

Kādos gadījumos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izsniedz datus par konkrētu personu pensijām? VSAA datu aizsardzības speciālists Uldis Vītoliņš "Latvijas Avīzei" skaidro, ka aģentūra izsniedzot datus par konkrētu personu pensiju tikai pašai personai vai tās likumīgajam pārstāvim uz pilnvaras vai pārstāvības pamata. Trešajām personām informācija varot tikt izsniegta tikai tādā gadījumā, ja to paredz likums. Piemēram, to drīkst izsniegt tiesībsargājošajām iestādēm, tiesām vai Valsts kontrolei, ja tā ir nepieciešama šo iestāžu funkciju nodrošināšanai. Pie šiem datiem var tikt arī VSAA darbinieki, ja tie vajadzīgi darba pienākumu izpildei un tam ir nepieciešamais pamatojums. Tātad labklājības ministrs nav to skaitā, kuram ir šādas tiesības.

Bet kā VSAA pārbauda, vai kāds darbinieks, kuram nav tiesību iegūt privātpersonu datus par pensijām, tomēr pie tiem tiek? 

Ministrs Reinis Uzulnieks apgalvoja, ka viņš informāciju par lielākās pensijas saņēmēju dabūjis no trešajām personām. 

Pastāv taču varbūtība, ka to varēja nodot arī kāds no aģentūras darbiniekiem. Taču Uldis Vītoliņš centās pārliecināt, ka tas neesot iespējams. VSAA esot stingra iekšējā kontroles sistēma, lai novērstu nepamatotu piekļuvi personalizētai informācijai. Aģentūra uzturot pieejas reģistrus, kuros tiekot reģistrēta katra darbinieka piekļuve personas datiem. Pieejas žurnāli ļaujot identificēt, kad kurš darbinieks un kādiem datiem ir piekļuvis. Šie reģistri tiekot regulāri pārskatīti, kā arī tiekot veiktas iekšējas un ārējas audita pārbaudes. Ja rodas aizdomas par neatļautu piekļuvi, tiekot uzsākta iekšējā izmeklēšana. Atsevišķos gadījumos esot konstatēti pārkāpumi, kas nodoti Datu valsts inspekcijai. Par prettiesisku datu izpaušanu darbiniekam varot piemērot disciplinārsodu, darba attiecību izbeigšanu, kā arī var iestāties administratīvā vai pat kriminālatbildība.

Sajaucis vienu miljonu ar 105 300 eiro

2. Vai tiešām lielākās pensijas saņēmējs joprojām iemaksā gadā vienu miljonu eiro sociālajās iemaksās? "Latvijas Avīzei" jau rakstījusi – lai novērstu iespēju nākotnē uzkrāt neierobežoti lielu vecuma pensiju, savulaik Latvijā jau tika noteikti iemaksu griesti, kas darbojas joprojām.

No 2016. gada Latvijā ieviests solidaritātes nodoklis, kas piemērojams ienākumiem, kuri pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru. No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim spēkā bija tiesību norma, saskaņā ar kuru daļa no šī nodokļa ieskaitīja valsts pensiju speciālajā budžetā un reģistrēja nodokļa maksātāja personīgajā kontā pensiju 1. līmenim. Tas ļāva palielināt pensiju arī par iemaksām, kas pārsniedza noteikto VSAOI maksimālo apmēru. Bet no 2021. gada 1. janvāra solidaritātes nodokļa daļa joprojām tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā, taču tā vairs netiek personalizēta un neietekmē konkrētā cilvēka vecuma pensijas apmēru. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru nosaka ik pēc trim gadiem. Maksimālais šo iemaksu apmērs 2022., 2023. un 2024. gadā bija 78 100 eiro, bet no 2025. līdz 2027. gadam – 105 300 eiro. Tātad, ja iemaksu griesti ir mainīgi, tad arī mainās iespējami lielākās pensijas apmērs.

Kad labklājības ministram vaicāju, kāpēc viņš Latvijas Radio intervijā runā par sociālo iemaksu griestu uzlikšanu, ja tie jau ir patlaban, R. Uzulnieks atvainojās "Latvijas Avīzei", ka esot ne tā izteicies, esot pārteicies. 

Neesot bijis domāts, ka šis cilvēks vēl joprojām sociālajā budžetā iemaksājot vienu miljonu eiro. Tas esot "tīri tehnisks brāķis".

Grūti gan noticēt, ka tik ļoti var pārteikties...

Tātad valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs šogad ir 105 300 eiro. Ko tas nozīmē? Kā "Latvijas Avīzei" skaidroja Labklājības ministrijas speciālisti, no darba ņēmēja, kurš tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, 105 300 eiro bruto atalgojuma tiek veiktas obligātās iemaksas 34,09% apmērā, t.i., 105 300 eiro x 34,09% =35 896,77 eiro gadā.

Darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru (105 300 eiro) ir solidaritātes nodokļa maksātāji. Tas nozīmē, ka obligātās iemaksas, kas veiktas no summas, kas pārsniedz minēto summu, ir solidaritātes nodoklis un, kā jau minēts, tas netiek personalizēts – proti, tiešā veidā neietekmē konkrētas personas vecuma pensiju.

Nākotnes maksimālā pensija – 8775 eiro

3. Kāds ministram uz galda ir priekšlikums par iemaksu griestiem?

Kad R. Uzulniekam jautāju par iemaksu griestiem, ministrs citstarp pauda viedokli: "Mēs pārāk daudz ko ierobežojam. Tie ir jūsu ienākumi, jūs maksājiet tik, cik jūs gribat. Maksājiet kaut vai 300 tūkstošus, 400 tūkstošus, 500 tūkstošus..."

Vai ministrs tad drīzāk domā, ka vajag noņemt sociālo iemaksu griestus?

"Tas ir tāds joks, ja tā drīkst teikt," atbildēja Uzulnieks.

Viņš pastāstīja, ka Labklājības ministrija Finanšu ministrijai iesniegusi priekšlikumu, ka esot jāuzliek griesti lielākās pensijas izmaksai. Šobrīd nav ierobežojums konkrēti pensijām, bet, kā jau iepriekš norādīts, tas ir tikai sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai turpmāk novērstu nesamērīgi lielu pensiju veidošanos, Labklājības ministrija esot piedāvājusi risinājumu, ka uz pensijām, kuras vēl tiks piešķirtas, noteiktu, ka pensijas apmērs nedrīkst būt lielāks par 1/12 daļu no maksimālā valsts sociālās apdrošināšanas gada iemaksu objekta apmēra, kas pie pašreizējām summām mēnesī būtu 8775 eiro. Bet tas attiektos uz tām pensijām, kas vēl tiks piešķirtas. "No valdības koalīcijas, kā arī opozīcijas partijām tam ir atbalsts," sacīja Uzulnieks.

Uzziņa

Lielākās pensijas Igaunijā un Lietuvā

Kādas ir lielākās pensijas Igaunijā un Lietuvā? Vadoties pēc kaimiņvalstu medijos lasāmās informācijas, tās bijušas šādas.

• Igaunijā 2024. gadā vienai personai lielākā izmaksātā pensija bija aptuveni 18 tūkstoši eiro mēnesī (tā šā gada sākumā, atsaucoties uz Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvaldes datiem, ziņoja "arileht.delfi.ee").
• Lietuvā 2023. gadā trīs lielākās vecuma pensijas bija 2354, 2366 un 2476 eiro mēnesī (Lietuvas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda sniegtā informācija portālam "delfi.lt").

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes