NATO samitā Hāgā alianses dalībvalstu līderi trešdien vienojās palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis mērķis dalībvalstīm jāsasniedz līdz 2035. gadam. NATO valstu un valdību vadītāji arī atkārtoti apliecināja gatavību ievērot NATO pamatā esošā Vašingtonas līguma 5. pantu, kas paredz dalībvalstu kolektīvo aizsardzību uzbrukuma gadījumā. 

"Mēs atkārtoti apstiprinām savu dzelžaino uzticību kolektīvajai aizsardzībai, kas nostiprināta Vašingtonas līguma 5. pantā, ka uzbrukums vienai (dalībvalstij) ir uzbrukums visām," uzsvērts samita līderu gala paziņojumā.

Dažādas aizsardzības kategorijas

Visu 32 alianses dalībvalstu vadītāji, tostarp Latvijas delegācijas vadītājs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Hāgā vienojās, ka, ņemot vērā draudus drošībai, "īpaši ilgtermiņa draudus, ko eiroatlantiskajai drošībai rada Krievija", kā arī terorisma draudus, līdz 2035. gadam izdevumi aizsardzībai, kā arī ar aizsardzību un drošību saistītie izdevumi sasniegs 5% no IKP. Tā tiks nodrošinātas dalībvalstu individuālās un kolektīvās saistības, kā to paredz Vašingtonas līguma 3. pants. "Mūsu ieguldījumi nodrošinās mums spēkus, spējas, resursus, infrastruktūru, kaujas gatavību un noturību, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atturēšanu un aizsardzību," norādīts dokumentā.