Vašingtonā trešdien notikušajās sarunās, kurās Dānijas un tās autonomās teritorijas Grenlandes pārstāvji apspriedās ar Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa komandu, nav izdevies vienoties par kopīgu redzējumu attiecībā uz pasaulē lielākās salas nākotni. 

Vienlaikus ar sarunām Kopenhāgena paziņojusi, ka grasās stiprināt savu militāro klātbūtni Grenlandē, kur karavīrus uz mācībām nosūtījušas vai plāno sūtīt arī vairākas Eiropas valstis. Trampa uzstājīgā vēlme panākt Grenlandes nonākšanu Savienoto Valstu īpašumā izraisījusi spriedzi NATO ietvaros, tomēr atklāti NATO valstu amatpersonas karavīru sūtīšanu uz Grenlandi ar ASV prezidenta izteikumiem nesaista.

Sarunas Vašingtonā

Uz sarunām Baltajā namā ieradās Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens un Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta, savukārt ASV pārstāvēja viceprezidents Džeimss Deivids Venss un valsts sekretārs Marko Rubio. Stundu ilgušajā sarunā nekādu diplomātisku izrāvienu gūt neizdevās, lai arī abas puses vienojās izveidot augsta līmeņa darba grupu, kas turpinās apspriest Grenlandes nākotni. Saruna ar Vensu un Rubio bijusi "atklāta, bet konstruktīva", preses konferencē pavēstīja Rasmusens, kurš piebilda, ka abas puses joprojām šķir "fundamentālas domstarpības".