Pārsteidzošā ASV operācija Venecuēlā likusi arī eiropiešiem kļūt bažīgiem, vai tik ASV prezidents Donalds Tramps neizšķirsies par militāra spēka lietošanu, lai iegūtu kontroli pār Grenlandi – scenārijs, kas pirmajā mirklī šķiet galēji absurds, jo nozīmētu taču konfliktu starp divām NATO dalībvalstīm. 

Tramps un viņa komanda tomēr neizrāda vēlmi kliedēt bailes. Drīzāk pretēji. ASV prezidenta personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers otrdien, piemēram, izvairījās no tiešas atbildes CNN, vai Vašingtona izmantos militāru spēku, lai iegūtu šo stratēģiski nozīmīgo, pasaulē lielāko salu. Millers nepārliecinoši atrunājās, ka par to nevajagot "pat domāt", jo "neviens negrasās militāri cīnīties ar Savienotajām Valstīm par Grenlandes nākotni".

"Pēc 20 dienām"

Eiropiešu pastiprinātā satraukuma cēlonis ir ne tik daudz Trampa uzdrīkstēšanās pretēji līdz šim pieņemtajām normām sagūstīt Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu, cik uz Grenlandi attiecināmais fons, kas to pavada. Proti, apmierināts, ka veiksmīgi ticis galā ar Maduro, Tramps svētdien prezidenta lidmašīnā "Air Force One" ceļā no Floridas uz Vašingtonu, žurnālistu taujāts, atkal ierunājās, ka ASV no nacionālās drošības skatpunkta nepieciešama Grenlande. Šobrīd pie tās esot pilns ar Ķīnas un Krievijas kuģiem, bet Dānija ar Grenlandes drošības nodrošināšanu galā netiekot. "Ar Grenlandi mums būs darīšana apmēram pēc diviem mēnešiem. Parunāsim par Grenlandi pēc 20 dienām," žurnālistiem teica Baltā nama saimnieks.