24. februārī apritēs jau trīs gadi, kopš Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pēdējā laikā pastiprinājušies centieni sākt miera procesu, lai jau drīzumā varētu izbeigt karadarbību. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme sarunāt darījumu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu radījusi bažas par Ukrainas un visas Eiropas interešu nodošanu.

Ukraina vēl nav zaudējusi cerības kādu dienu atgūt Krimas pussalu un citas pašlaik Krievijas kontrolē esošās okupētās teritorijas, bet pēdējā laika notikumi pastiprinājuši bažas, ka vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas vietā Ukraina varētu saņemt otru “Jaltu”: lielvalstu uzspiestu darījumu, kas Ukrainu uz ilgiem laikiem atstātu Maskavas ietekmes zonā. 

1945. gada februārī Jaltas kūrortā Krimā notika PSRS, ASV un Lielbritānijas līderu tikšanās, kuras laikā Josifs Staļins, Franklins Rūzvelts un Vinstons Čērčils lēma par pasaules kārtību pēc nacistiskās Vācijas sakāves. PSRS līderis Staļins panāca, ka Eiropa tiek sadalīta ietekmes zonās: Austrumeiropas reģions, tajā skaitā okupētās Baltijas valstis, uz vairākiem gadu desmitiem nonāca komunistu kontrolē, bet Rietumeiropa ar amerikāņu atbalstu varēja brīvi attīstīties.