Turcija nav pievienojusies rietumvalstu sankcijām pret Krieviju, taču tā ir sniegusi atbalstu Ukrainai, piemēram, piegādājot ukraiņiem "Bayraktar" dronus, kas Ukrainas armijai ļoti noder cīņā pret okupantiem.

Turcijas vēlētājiem 14. maijā būs iespēja balsot prezidenta un parlamenta vēlēšanās, kas izšķirs šīs ietekmīgās valsts nākotni. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir pie varas jau vairāk nekā divdesmit gadus, bet daudziem turkiem šķiet, ka beidzot pienācis laiks pārmaiņām.

Turcijā gaidāmās vēlēšanas starptautiskās politikas analītiķi jau nosaukuši par šī gada svarīgākajām vēlēšanām visā pasaulē, jo Turcija ar 85 miljoniem iedzīvotāju ir ļoti ietekmīga valsts, kuras lēmumi ir būtiski gan Tuvo Austrumu reģiona, gan Eiropas drošībai. 

Pēdējo gadu laikā Turcijai bijusi svarīga loma Sīrijas kara bēgļu krīzes risināšanā, bet kopš pagājušā gada Krievijas iebrukuma Ukrainā turki centušies pildīt vidutāja funkcijas un runāt ar abām karojošām pusēm. Turcija kā NATO dalībvalsts arīdzan pacentusies demonstrēt savu ietekmi jautājumā par Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē (Somija jau saņēmusi turku piekrišanu, bet Zviedrijai vēl nāksies pagaidīt).

Erdogana pārvērtības

Galvenā figūra Turcijas politikā jau kopš 2003. gada ir tagadējais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš laika gaitā koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās. Arī tādēļ gaidāmajām vēlēšanām Turcijā ir pievērsta liela pasaules uzmanība, jo tās tiek uztvertas arī kā tests, vai ir iespējams demokrātiskā ceļā panākt ilggadējā vadoņa nomaiņu.