Zviedrijai vajadzētu atmest praksi, kad ģimenes, ja vien nav runa par radniecību, adoptē citās valstīs dzimušus bērnus – to šonedēļ paziņoja valdības izveidotā ekspertu komisija, kas vairākus gadus izmeklēja ziņas par sistemātiskām ļaunprātībām un neētisku rīcību adopcijas procesā, pat bērnu kontrabandas gadījumiem.  Tādi Zviedrijā notikuši no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam.

Bērnu "eksports"

Eiropas mērogā Zviedriju līdz šim uzskatīja par Eiropas rekordisti ārvalstu bērnu adopcijā. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem zviedru ģimenes pieņēmušas ap 60 tūkstošus ārvalstīs dzimušu atvašu. Pārsvarā bērnus, kas dzimuši Ķīnā, Šrilankā, Dienvidkorejā, Čīlē, Kolumbijā, arī Polijā – valstīs, kur attiecīgajos brīžos valdīja vai nu diktatūras, vai režīmi ar pavisam vājām demokrātijas pazīmēm. Piemēram, aizdomīgs bērnu "eksports" no Čīles