Par 2026. gada svarīgāko ekonomisko faktoru ir kļuvis karš Persijas līcī – tieši no tā turpmākās attīstības atkarīga inflācija, degvielas un pārtikas cenas un iekšzemes kopprodukta rādītāji. Un šobrīd nekas neliecina par labvēlīgo scenāriju, kurā karš varētu beigties ātri, savukārt visai daudz kas liecina par nelabvēlīgo scenāriju – kara ieilgšanu uz gariem mēnešiem.

Šobrīd, gandrīz divarpus nedēļas pēc ASV un Izraēlas pēkšņā uzbrukuma Irānai, ir pilnīgi skaidrs, ka ASV un Izraēlas stratēģija, kā uzvarēt šo karu, ir izgāzusies un plāna, ko darīt tālāk, arī īsti nav. Iespējams, Venecuēlas panākumu apreibināts, kurā ātri un vienkārši izdevās veikt valsts apvērsumu, ASV prezidents Donalds Tramps bija noticējis, ka līdzīgs scenārijs ir iespējams arī Irānā. Jebkurš Tuvo un Vidējo Austrumu eksperts gan būtu teicis, ka Irāna un Venecuēla ir divas ļoti atšķirīgas valstis un diez vai tas, kas izdevās vienā, izdosies arī otrā. Taču jebkura eksperta viedoklim ir kāda jēga tikai tad, ja tajā ieklausās, un šoreiz tā nav noticis.