Sīrijā svētdien tika aizvadītas pirmās likumdevēja vēlēšanas, kopš pagājušā gada decembrī tika gāzts Bašara al Asada režīms. 

Šoreiz tomēr visiem pilsoņiem piedalīties tajās nebija iespējams, liegta bija arī politisko partiju loma. Tas raisījis pārmetumus jaunā valsts vadītāja Ahmeda aš Šarā virzienā par centieniem varu koncentrēt savās rokās un nepieļaut patiesu politisko konkurenci. Daļa sīriešu tomēr arī šādas vēlēšanas uzskata par progresu salīdzinājumā ar Asadu dinastijas gados piedzīvoto diktatūru.

Balso nedaudzi

Sīrijas valdība skaidrojusi, ka 14 gadus ilgušā pilsoņu kara rezultātā daudzi sīrieši ir bijuši spiesti pamest savas mājas, daudziem nav identifikācijas dokumentu, un šādos apstākļos tiešas vēlēšanas nebūtu iespējamas. Tā vietā pārejas perioda parlaments tiek ievēlēts, izmantojot diezgan sarežģītu vairāku pakāpju sistēmu. Jūnijā Sīrijas pagaidu valdība vēlēšanu uzraudzībai iecēla Augstāko vēlēšanu komiteju, kas savukārt iecēla vēlēšanu apakškomitejas Sīrijas vēlēšanu apgabalos. Pēc tam apakškomitejas izraudzījās cilvēkus, kas katrā vēlēšanu apgabalā veidoja "elektoru kolēģiju" jeb vēlēšanu padomi. Šīm padomēm bija uzticēts izraudzīties divas trešdaļas jeb 140 no kopā 210 parlamenta deputātiem. Atlikušos 70 likumdevējus izraudzīsies prezidents. Vēlēšanās tomēr izdevās ievēlēt tikai 119 deputātus, jo kurdu kontrolētajās Rakas un Hasekas provincēs valsts ziemeļos un Suveidā Sīrijas dienvidos, kur dzīvo druzu minoritāte, vēlēšanas netika rīkotas. Šīs teritorijas Sīrijas valdība nekontrolē, lai arī vēlēšanu amatpersonas paudušas cerību, ka vēlēšanas tur tomēr izdosies sarīkot.