Kas to lai zina, kāds aizvainojuma, dusmu, skaudības, pašapliecināšanās vēlmes vai politisko uzskatu kokteilis skalojās divdesmit divus gadus vecā topošā elektriķa Tailera Robinsona smadzenēs, kad viņš izdomāja nošaut trīsdesmit vienu gadu veco konservatīvo jauniešu aktīvistu Čārliju Kērku. 

Uz patronu čaulītēm, ko izmantoja šāvējs, esot bijuši izteiksmīgi saukļi "Ķer, fašist!". Tomēr uzdrošināšos apgalvot, ka pievilkt šim gadījumam klāt kaut kādu nopietnu politisko cīņu starp Amerikas kreisajiem un labējiem radikāļiem, manuprāt, būtu pārspīlēti, vismaz pagaidām pieejamās informācijas ietvaros. Drīzāk Robinsonam tīri personiski nepatika Kērka provokatīvās uzstāšanās un viņš ar savām metodēm nolēma pārmācīt lecīgo puisi. Brīvi pieejamie ieroči un snaipera dotības palīdzēja viņam īstenot šo nodomu ar trāpīgu šāvienu no vairāk nekā simts metru attāluma. Varētu pat formulēt sekojoši – Kērks nav pirmais un diemžēl arī ne pēdējais upuris, kas ar savu dzīvību samaksāja par amerikāņu konstitucionālo brīvību nēsāt ieročus. No dažādiem avotiem nākušie dati liecina, ka ASV ik gadu uz simts tūkstošiem iedzīvotāju no šaujamieročiem iet bojā četri cilvēki. Ieroču nēsāšanas kultūra ir tik ļoti iesakņojusies amerikāņu apziņā, ka nekāda politiķu griba to īsā laikā izmainīt nevarēs. Lai arī pozitīvs piemērs ir turpat kaimiņos. Pēc kāda no saviem masu slaktiņiem Kanāda būtiski ierobežoja automātisko ieroču un triecienšauteņu apriti, rezultātā ar šaujamieročiem izdarīto slepkavību līmenis tur ir zemāks nekā ASV (viens cilvēks uz simts tūkstošiem iedzīvotāju).