Karam Ukrainā Krievija tērē trešo daļu no sava federālā budžeta. Tas būtu apmēram 100 miljardi dolāru gadā jeb 5% no Krievijas iekšzemes kopprodukta. Domājams, ka reālie militārie izdevumi ir lielāki, jo Putinam ir izdevies kara ratos iejūgt 80 oligarhus, kas papildus finansē karu jau no sava privātā biznesa. 

Turklāt atšķirībā no pirmā kara gada, kad Krievijas armija pamatā izmantoja esošos bruņojuma un munīcijas krājumus, tagad ir jāsaražo jaunas tehnikas vienības un artilērijas lādiņi izlietoto vietā. Aptuveni var pieņemt, ka Krievijas kara izdevumi ir kādi 7–8% no iekšzemes kopprodukta.

Tas ir daudz vai maz?

Ekspertu viedoklis ir, ka Krievija ilgstoši var izturēt militāros izdevumus pat 10% apmērā no iekšzemes kopprodukta, jo valsts ir bagāta ar resursiem un joprojām turpina pārdot pasaules tirgū naftu, gāzi, metālus, graudus un pakalpojumus atomenerģētikas jomā. Šobrīd, pusotru gadu pēc pilna mēroga uzbrukuma sākuma, Krievijas iedzīvotājiem karš Ukrainā joprojām ir kaut kas tāls un abstrakts, kas nekādi neietekmē viņu ikdienas dzīvi.