Tas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kad ASV prezidents Donalds Tramps 24. jūnija rītā, tikai divas dienas pēc amerikāņu B-2 "Stealth" bumbvedēju 22. jūnija uzbrukuma Irānas kodolmērķiem un mājieniem soctīklos par režīma maiņu teroristus atbalstošajā valstī, negaidīti un rupji pavēlēja Izraēlai pārtraukt tās triecienus pa Irānu, lai panāktu pamieru. Kas pēkšņi bija noticis viņa galvā? Kāpēc Trampam ievajadzējās apturēt Izraēlas sekmīgo gaisa uzbrukumu Irānas režīmam?

Iespējams, viņš gribēja tajā dienā ierasties NATO samitā Hāgā ar kārtējo panākumu – mieru Tuvajos Austrumos starp Izraēlu un Irānu – un tāpēc upurēja visu Izraēlas 13. jūnijā sākto operāciju, uzskatot, ka tās mērķi ir sasniegti, kas acīmredzami nebija tiesa. Irānas raķešu uzbrukumi Izraēlas teritorijai, lai arī ne pārāk precīzi un vērsti pret civiliedzīvotājiem, joprojām turpinājās. Tas nozīmē, ka Irānas ballistisko raķešu palaišanas spējas vismaz daļēji tobrīd vēl saglabājās. Četrsimt kilogrami līdz 60% bagātinātā urāna, kas, iespējams, bija laikus izvesti no Fordo kompleksa pirms amerikāņu bumbvedēju trieciena, varētu tagad atrasties nezināmā vietā plašajā Irānas teritorijā, kas līdzvērtīga Francijai, Vācijai, Lielbritānijai un Itālijai kopā ņemtām.