No ASV prezidenta Donalda Trampa uzstāšanās Pasaules ekonomikas forumā Davosā labā vēsts bija, ka viņš tomēr nelietos bruņotu spēku Grenlandes aneksijai. 

Salas iedzīvotāji, kā arī Dānija un visa Eiropa atviegloti uzelpoja – nevajadzēs būvēt barikādes no klintsbluķiem ap Grenlandes valdības ēkām galvaspilsētā Nūkā vai mobilizēt baltos lāčus. Tomēr izbīlis eiropiešos pirms šīs Trampa uzstāšanās bija liels un nopietns. Vairākas valstis (Francija, Vācija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija un Dānija) nosūtīja simboliskas karavīru vienības, lai parādītu, ka gatavas aizstāvēt salu. Latvija nenosūtīja karavīrus, bet Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas personā nosūtīja vēstuli ar atbalstu prezidentam Trampam Nobela Miera prēmijas saņemšanai. Kas to lai zina, varbūt Mieriņas labās domas bija izšķirošais faktors, lai Tramps, kas izskatījās iekarsis uz jauniem varoņdarbiem pēc sekmīgās specoperācijas Venecuēlā, tomēr beigās piekristu eiropiešu argumentiem, ka salas pievienošana štatiem nav nepieciešama un var iztikt ar nelielām ASV suverenitātes "kabatiņām" karabāzu vietās. Ja bez ironijas, tad Trampa atteikšanās no spēka lietošanas attiecībā pret Grenlandi parāda, ka pat visvarenajam ASV prezidentam ir robežas, ko viņš nevar atļauties pārkāpt. Aptaujas rādīja, ka 70% amerikāņu neatbalsta šādu soli.