Atceroties Irānā janvārī notikušos protestus, ko izraisīja augstā inflācija un Irānas valūtas devalvācija, rodas jautājums, vai līdzīgi politiskie satricinājumi varētu notikt arī Krievijā, kur iedzīvotāji sāk izjust dzīves dārdzības paaugstināšanos un grūtības nomaksāt kredītus. 

Lai arī daudzi eksperti runā par tuvojošos Krievijas ekonomikas sabrukumu un nespēju finansēt karu Ukrainā, es tomēr būtu piesardzīgs šādās prognozēs.

Rādītāji nav spīdoši, tomēr nav arī katastrofāli slikti

Ja analizējam Krievijas ekonomiku pēc tās spējas finansēt karu, tad vērā ņemami vairāki aspekti. Pagaidām joprojām nav redzama Krievijas ekonomisko un finansiālo rādītāju kritiska pasliktināšanās. Krievijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2025. gadā bija 1%, kas gan ir mazāk nekā iepriekšējos gados, kad tas bija 4%, pateicoties militārās produkcijas ražošanas palielinājumam. Acīmredzot Krievijas militārās industrijas ražošanas apjoms ir nostabilizējies pašreizējā līmenī. Turklāt daļu no militārajiem pasūtījumiem izpilda Ziemeļkoreja (munīcija, artilērijas sistēmas), Irāna (dronu komponentes, raķetes) un Ķīna (transporta līdzekļi). Rubļa kurss pēdējā gada laikā ir samērā stabils, federālais budžets 2026. gadam (474 miljardi eiro izdevumos) sastādīts ar deficītu 1,6% no IKP (salīdzinājumam – Latvijā tas ir 3% no IKP), ko segs, paaugstinot nodokļus, paņemot no Nacionālās labklājības fonda un aizņemoties. Gada inflācija turas 8% robežās (Latvijā 4%). Šie Krievijas ekonomikas rādītāji nav spīdoši, tomēr nav arī katastrofāli slikti.