Bērnībā mēs pārbaudījām, kā tas ir, skatīties uz pasauli otrādi, tas ir, caur kājstarpi. Ilgi jau tā nevarēja nostāvēt – sareiba galva. Tagad mēs atkal esam nolikti šādā pozā, un būtu liekulīgi apgalvot, ka tas notika negaidīti kā auksta duša. 

Tie, kas notikumiem seko, saprata – tas agri vai vēlu piepildīsies, jo vecā Eiropa turpināja izturēties bezrūpīgi pret Krievijas agresiju. Arī pirms Otrā pasaules kara daudzi aizgūtnēm baudīja dzīvi un teica – gan jau kaut kā viss atrisināsies. Mūžīgie cerētāji, kas trīs gadus ar gariem zobiem ir stiprinājuši savu drošību, tagad ir šokā.