15. oktobrī Polijā notiks parlamenta vēlēšanas, no kuru iznākuma būs atkarīgs turpmākais Polijas politiskais kurss. Pie varas esošie nacionālisti uzskata, ka Polijai jāturpina savs ceļš uz Eiropas lielvaras statusu, tādēļ nedrīkst pakļauties Briseles ierobežojumiem. Savukārt opozīcija brīdina, ka demokrātijas ierobežošana drīzāk aizvedīs Poliju pa Orbāna Ungārijas vai pat Putina Krievijas ceļu.

Krievijas sāktais karš Ukrainā ir izgaismojis arī pretrunas, kas vērojamas līdz šim par salīdzinoši viendabīgu uzskatītās Višegradas grupas valstu vidū. Višegradas grupa apvieno Poliju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju. Vēl nesenā pagātnē daudziem bija cerības, ka šī Centrāleiropas valstu apvienība varētu kļūt par augošu spēku un Eiropas Savienībā radītu pretsvaru tādiem "vecās Eiropas" smagsvariem kā Vācija un Francija.

Taču kopš Putina režīma iebrukuma Ukrainā ilūzijas par vienotu Višegradas grupas valstu politiku ir izgaisušas. Šobrīd stingru un nepārprotamu atbalstu Ukrainai izrāda Čehija, kur šogad prezidenta amatā tika ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels un arī premjera amatā darbojas proeiropeisko spēku pārstāvis Petrs Fiala. Pilnīgi cita aina ir vērojama Ungārijā, kur premjers Viktors Orbāns mērķtiecīgi koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, lai varētu cīnīties pret iekšējiem un ārējiem "ienaidniekiem". 

Par spīti Ungārijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statusam, Orbāns turpina uzturēt drau- dzīgas attiecības ar Krieviju, no kurienes Ungārija saņem lētus energoresursus. Apmaiņā pret to Budapešta dažādi mēģina mīkstināt sankcijas, kas pēc iebrukuma Ukrainā uzliktas Krievijai.