ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā uguns pārtraukšana Izraēlas un Irānas karā otrdien stājās spēkā, tomēr Baltā nama saimnieks jau drīz vien abas puses vainoja par tās neievērošanu, īpaši asi vēršoties pret Izraēlu. 

Ja vienošanās par uguns pārtraukšanu tomēr noturēsies, diezgan pēkšņi būs beidzies 12 dienu ilgušais karš, ko 13. jūnijā ievadīja Izraēlas gaisa triecieni Irākas kodolobjektiem un citiem mērķiem. Nedēļas nogalē arī ASV bumbvedēji veica triecienus Irānas kodolobjektiem, tomēr pēc tam aktīvi sākuši strādāt diplomāti, kuriem izdevies panākt karadarbības pārtraukšanu. Pagaidām gan grūti spriest par iespējām vienoties par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu, ko grib panākt Trampa administrācija.

ASV iesaistīšanās

Pagrieziens karā pienāca svētdienas rītā, kad ASV pievienojās Izraēlai un deva triecienus Irānas kodolobjektiem Fordo, Isfahānā un Natanzā. Septiņi ASV bumbvedēji B-2, kas no ASV gaisa spēku bāzes Misūri štatā 18 stundās mēroja ceļu līdz Irānai, kodolobjektiem Fordo un Natanzā uzmeta kopā 14 bumbas GBU–57, kas domātas mērķu iznīcināšanai dziļāk pazemē, atklājis ASV Apvienoto štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Dens Keins. Šādu 14 tonnu smagu bumbu Izraēlas arsenālā nav, tāpēc sekmīgākai Irānas kodolobjektu bombardēšanai Izraēla cerēja uz Savienoto Valstu palīdzību. Savukārt kodolobjekts Isfahānā apšaudīts ar spārnotajām raķetēm "Tomohawk", kas izšautas no ASV zemūdenes. Kopā ASV militārajā operācijā bija iesaistītas 125 lidmašīnas, tostarp bumbvedēji, iznīcinātāji, izlūklidmašīnas, kā arī degvielas uzpildīšanas lidmašīnas. Pēc šiem uzlidojumiem Tramps paziņoja, ka gūts "iespaidīgs militārs panākums" un Irānas kodolobjekti ir "pilnībā iznīcināti". Eksperti gan pagaidām ir piesardzīgi vērtējumos par Irānas kodolprogrammas pašreizējo stāvokli.