Apziņa, ka Krievijas agresijas apturēšanā Ukrainā iestājies līdzsvara stāvoklis un ieildzis līdzsvars ir izdevīgāks Krievijai nekā Ukrainai, likusi meklēt jaunus ceļus, kā ierobežot Krievijas iespējas karot. 

Tā laikraksts "The Financial Times" īsi pirms Latvijas dzimšanas dienas ziņoja, ka Eiropas Savienības varasiestādes plāno uzticēt Dānijai Baltijas jūras ceļa bloķēšanu Krievijas naftai, kas tiek pārdota par augstāku cenu nekā rietumvalstu noteiktie cenu griesti. Laikraksts stāsta, ka pār Baltijas jūru tiek eksportēti 60% Krievijas naftas, kas tiek pārvadāta pa jūru, un šā gada oktobrī faktiski neviena Krievijas naftas partija netika pārdota par cenu, kas būtu zemāka par 60 dolāriem barelā. Ja tā, tad vecie un daudzos gadījumos jau norakstīšanas stāvoklī esošie tankkuģi, kurus Krievija, gatavojoties naftas cenu griestu ieviešanai, vairāku simtu daudzumā iepirka no tai draudzīgajiem Grieķijas uzņēmumiem, Baltijas jūrā pārvietojas bez jebkādas apdrošināšanas, jo rietumvalstu apdrošināšanas uzņēmumiem aizliegts pārdot kuģu apdrošināšanas polises, ja naftas cena kuģa dokumentos pārsniedz cenu griestus. Tieši tādēļ Dānijas varasiestādēm tikšot piedāvāts apturēt kuģus, kuri tranzītā dodas cauri Dānijas ūdeņiem, un pārbaudīt apdrošināšanas polišu esamību. Doma acīmredzot ir tāda, ka apdrošināšanas neesamības gadījumā kuģiem to radīto ekoloģisko draudu dēļ tiek liegts ceļš cauri Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem un tiem jāgriežas atpakaļ uz Primorskas ostu pie Sanktpēterburgas, stāsta laikraksts, piebilstot, ka ANO konvencija par jūras ceļu izmantošanas tiesībām atļauj kuģus arī aizturēt, ja pastāv reāli pierādījumi tam, ka kuģi var radīt nozīmīgu apdraudējumu piekrastes rajonos.