Kamēr Vašingtona un Telaviva kalkulē savus stratēģiskos ieguvumus uzsāktajā karā ar Irānu, Eiropas Savienības loma šajā vienādojumā ir paradoksāla – tā nav kara iniciatore, taču, visticamāk, kļūs par vienu no lielākajiem zaudētājiem no tā. 

Politiski, ekonomiski, demogrāfiski un drošības ziņā šāds konflikts var radīt ES satricinājumus, kuru sekas būtu jūtamas gadiem, ja ne pat paaudzēm ilgi.

Visvieglāk ir saskatīt kara ekonomiskās sekas – tās var ieraudzīt, pabraucot garām jebkurai degvielas uzpildes stacijai. Nedaudz vairāk kā nedēļas laikā benzīna cena Latvijā pieaugusi par 5–7%, bet dīzeļdegvielas – pat par 20%, un jāatgādina, ka ap 90% no Latvijas autoparka joprojām tiek darbināts ar dīzeļdegvielu. Protams, degvielas cenu šoks 2022. gadā bija vēl lielāks, taču konflikts Irānā vēl nav beidzies un nav zināms, kādas augstienes degvielas cenas sasniegs šoreiz. Naftas cenas jau pārsniegušas 115 ASV dolārus par barelu. 2022. gadā "Brent" markas naftas maksimālā cena sasniedza 139,13 ASV dolārus par barelu, kas rezultējās 1,85–2,10 eiro cenās par degvielas litru.