Nav pilnīgi nekāda veida, kā paredzēt, kādā stāvoklī būs Eiropas Savienības un ASV attiecības šī gada 10. jūlijā – nākamajā dienā pēc tam, kad beigsies ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotais galīgais termiņš "lielās un brīnišķīgās" tirdzniecības vienošanās panākšanai. 

Taču var izteikt dažus ticamus spriedumus.

Pirmais no šiem ticamajiem spriedumiem ir tāds, ka nekādu, Trampa terminoloģijā izsakoties, "lielo un brīnišķīgo" tirdzniecības vienošanos atvēlētajā laikā sagatavot nav iespējams. Pagājušajā desmitgadē ASV un ES politiskajā līmenī patiesi vēlējās izveidot kopīgu Atlantiskās tirdzniecības telpu, noslēdzot Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP). Abpusēji ieinteresētas sarunas par to ilga trīs gadus, tas tika dēvēts par Rietumu pasaules kopīgo bloku pret Ķīnu, un vienošanās paredzēja tirgus regulēšanas standartu izlīdzināšanu abās Atlantijas okeāna pusēs. Tomēr beigu beigās sarunas beidzās ar čiku. Čika iemesls bija lielāko un ietekmīgāko Eiropas valstu – Vācijas un Francijas – vēlētāju negatīvā attieksme pret ASV pārtikas standartiem, tādiem kā hlora šķīduma izmantošana nokauto vistu dezinfekcijai, un Eiropas korporāciju un politiķu viedoklis, ka šāda līguma noslēgšana pavērs ceļu ASV korporācijām izmantot starptautisko tiesvedību, lai iedragātu Eiropas vides un veselības standartus.