Šķiet, ka ASV bijušā un, iespējams, arī nākamā prezidenta Donalda Trampa izteikumi par NATO un to, ka ASV negrasās aizsargāt tās Eiropas valstis, kas pašas pietiekami neiegulda savu aizsardzības spēju stiprināšanā, beidzot panākušas to, ko nav spējis pat Krievijas iebrukums Ukrainā un dažādi publiski izteikti draudi no Krievijas puses – proti, pamodinājuši Eiropu un likuši tai saprast, ka jāsāk atjaunot subkontinenta aizsardzības spējas. 

Tā februāra sākumā, uzstājoties Eiropas Investīciju bankas forumā, Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels atgādināja, ka ideja par Eiropas aizsardzības savienību tika izvirzīta jau pagājušā gadsimta 50. gados, taču tad tā tika noraidīta, NATO uzņemoties atbildību par Eiropas drošību. Taču šodien ir jauni izaicinājumi, teica Mišels, norādot, ka Eiropas Savienībai nepieciešams strauji kāpināt investīcijas aizsardzības jomā. "Aizsardzība ir Eiropas suverenitātes pamata balsts. Ukrainai līdz šim piegādāti ieroči un munīcija par pieciem miljardiem eiro, bet sniegti vēl 28 miljardi eiro citas palīdzības. Šis karš pierādījis, ka ES jāpastiprina munīcijas un dažādu rezerves daļu ražošana." Jāpiebilst, ka tas jau notiek – Mišels norādīja, ka aizsardzības izdevumi Eiropā pērn pieauguši vidēji par 8%, proti, 2023. gadā aizsardzības vajadzībām investēti 60 miljardi eiro. 

Taču tas ir tikai sākums – tuvāko desmit gadu laikā šajā jomā jāiegulda vēl vismaz 600 miljardi eiro, lai atjaunotu ES aizsardzības spējas. 

Jāpiebilst, ka EIB forumā tika neparasti daudz runāts par aizsardzību, kas šādiem forumiem ir pilnīgi neraksturīga parādība.