Norvēģija paziņojusi par gatavību pievienoties Francijas vadītajai kodolatturēšanas programmai, kuras izveidošanu Parīze izsludināja marta sākumā. 

Ar šo lēmumu Norvēģija pievienojusies virknei citu Eiropas valstu, kuras jau paudušas gatavību šādā veidā sadarboties ar Franciju. Apskatnieki Eiropas valstu interesi par Francijas nodrošinātu kodolatturēšanu saista ar bažām par Savienoto Valstu apņēmību kara gadījumā piedalīties Eiropas aizstāvēšanā pret Krievijas agresiju.

Pamato ar Krievijas bruņošanos

Par Oslo un Parīzes sadarbību kodolatturēšanā trešdien Elizejas pilī paziņoja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuri parakstīja savstarpējās aizsardzības vienošanos. Tās ietvaros paredzēta arī Norvēģijas dalība Francijas programmā par kodolatturēšanu. Šāds Oslo lēmums ir ievērības cienīgs, jo Norvēģija, kas ir NATO, bet nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, ierasti savas drošības garantēšanai ir sadarbojusies ar Vašingtonu, atzīmē apskatnieki. Stēre gan uzsvēra, ka Norvēģijas galvenās drošības garantijas arī turpmāk nodrošinās NATO un ASV, bet Francijas kodolspējas uzskatāmas par papildinošu elementu.