Neziņa par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas nākotni, neizprotami iepirkumi, prioritāšu izvēles un dienesta pārbaudes par jau uzbūvēto vienā rindā ar nesenajiem skandāliem par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa nemākulīgo būvi un šobrīd aktuāli drūpošo Mūkusalas ielas krasta promenādi Rīgā var radīt iespaidu, ka būvniecības ziņā Latvijā esam bezsaimnieciskākie un lielākie muļļas visā Eiropā.  

Taču, ja pirms pelnu kaisīšanas sev uz galvas paraugās apkārt, izrādās, dažādu būvniecības nebūšanu ziņā unikāli neesam. Tā diemžēl ir realitāte arī citās valstīs, pat Vācijā, kuru allaž uzlūkojam kā piemēru.

Ja mums šķiet, ka "tā var notikt tikai Latvijā", tad, kā liecina nesenais raidītāja "Deutsche Welle" ("DW") pētījums, vāciešu ieskatā lielākās problēmas ar vērienīgu objektu celtniecību nu jau labu laiku meklējamas tieši pie viņiem. "Lielie projekti vairs netiek īstenoti ātri, efektīvi un atbilstoši pieprasījumam. Vācijas vecais, pozitīvais tēls vairs neatbilst īstenībai," "DW" raidījumā spriedis Vācijas nodokļu maksātāju savienības prezidents Rainers Holcnāgels. Vācu mediji konstatē, ka pārāk daudz lielo projektu nepabeidz termiņos, bet sadārdzinājumi, salīdzinot ar sākotnējām summām, mērāmi miljardos eiro. Atpalikšana no būvniecības grafika var sasniegt desmit un vairāk gadu, tāpat kā desmitkārt lielākas izrādās gala izmaksas. Turklāt ir runa par valstiski nozīmīgiem objektiem, kuros izmantota valsts, pašvaldību, ES fondu līdzekļu nauda.

Lidostas bēdu stāsts