Paši gruzīni savu valsti dēvē par Sakartvelo – vienīgā valsts, kas seko šim paraugam, ir Lietuva, Latvijā to neiesaka lietot.

Nesen kāda protestētāja pret tā saucamā "krievu likuma" pieņemšanu teica: "Mūsu paaudze pirms 35 gadiem gūlās, lai nelaistu krievu tankus pret protestētājiem. Tagad sajūta tāda, ka mums atņem Sakartvelo." Protams, daudziem šis vārds maz ko izsaka. Vecāka gadu gājuma cilvēki vēl atceras 1989. gada 9. aprīļa notikumus Tbilisi, kad padomju armijas karavīri ar sapiera lāpstiņām nogalināja 21 cilvēku, kuri prasīja valsts neatkarību. Arī es biju to skaitā, kurš Latvijā piedalījās Gruzijas atbalsta mītiņā. Šodien šis traģiskais notikums ieguvis Gruzijas nacionālās vienotības dienas nosaukumu. Tobrīd man šis valsts nosaukums likās pašsaprotams. Skolā uz kartes gan krievu, gan latviešu valodā tā bija lasāms. Tikai 2021. gadā, kad ziņu aģentūra LETA paziņoja, ka Gruzija vērsusies ar aicinājumu citām valstīm to turpmāk oficiāli dēvēt par Georgiju, nevis Gruziju, sāku pievērst uzmanību. 

Tobrīd Tbilisi vēlējās, lai par pamatu tiktu ņemts senatnē pazīstamais grieķu un latīņu apzīmējums "Georgia", nevis krieviskais "Gruzija".

Pirmā valsts, kas šim aicinājumam atsaucās, bija Dienvidkoreja. Virknē valstu, tostarp Igaunijā, Čehijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā, lieto atvasinājumus no vārda "Georgia". Paši gruzīni savu valsti dēvē par Sakartvelo.