"Mediazone.ru" un "Novaja Gazeta Evropa" jau vairākus mēnešus pēta Krievijas sabiedrības noskaņojumu pret savu diktatoru Putinu un viņa izraisīto pilno iebrukumu Ukrainā. 

Rietumos patvērušies režīma opozicionāri raksta, ka tauta nav gatava iziet ielās. Jautājums – cik ilgi? Mēģināsim ieskatīties sabiedrības iekšienē.

Visi atzīst, ka Maskava, pareizāk Kremlis, atņem reģioniem resursus un atpakaļ atdod, cik uzskata par nepieciešamu. Vai tas varētu kļūt par centrbēdzes faktoru? Tā nu ir sagadījies, ka bagātākie reģioni ir ar sarežģītiem klimatiskajiem apstākļiem un mazapdzīvoti. Iedzīvotājiem pastāvīgi jāpārvar dažādas sadzīviskas grūtības. Turienes cilvēki nebūs tie, kas sacelsies. Nav tādu reģionu, kas būtu gatavi teikt: "Mēs esam bagāti. Mēs varam iztikt bez jums, uz redzēšanos." Varbūt vienīgi Tatarstāna, Habarovskas apgabals un Sahas Republika (Jakutija). Pēdējā pelnījusi atsevišķu stāstu. 

Pasaulē derīgo izrakteņu ziņā bagātākais reģions. Tā lielums – piecas Francijas teritorijas, bet apdzīvo tikai 900 tūkst. iedzīvotāju.

Atcerēsimies, ka Jeļcins savulaik teica, ņemiet suverenitāti, cik vien varat. Putins, nākdams pie varas, vispirms presi un TV padarīja valstij piederošu. Nākamais solis – likvidēja vēlēto gubernatoru institūciju. Jāatceras, ka šodienas Krievijas represīvā mašīna ir daudz efektīvāka nekā padomju. Viss ir daudz precīzāk mērķēts, lai no sabiedrības izolētu potenciālos režīma pretiniekus. Informātikas laikmets, videonovērošanas kameras palīdz notvert kara komisariātu dedzinātājus, kuri vairākums ir vienpatņi. Šobrīd nav miljonu represēto, bet neviens neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu būt. Par sabiedrības noslēgtību liecina viens "Mediazone" pētījums, kurš ilga pusgadu un tā arī nevarēja publicēt skaitļus.