Pēdējā nedēļā uzmanība pievērsta diviem skaļiem skandāliem, kam it kā vajadzētu ja ne mainīt tā saukto Ukrainas miera sarunu būtību, tad vismaz to gaitu, jo pār nozīmīgām šajā procesā vistiešākajā veidā iesaistītām personām – ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un līdzšinējo Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāju Andriju Jermaku – pārvilkusies nopietna aizdomu ēna. 

Jāatgādina, ka Vitkofs, par kuru medijos noplūduši kompromitējoši sarunu ieraksti, ir galvenā ASV kontaktpersona komunikācijai ar Kremli, savukārt Jermaks, kurš nupat bija spiests atkāpties korupcijas aizdomu dēļ, bija Ukrainas delegācijas vadītājs nesenajās sarunās ar ASV pārstāvjiem Ženēvā. Tomēr pagaidām šķiet, ka skandāli nav atstājuši īpašu iespaidu – tie ātri paslaucīti zem paklāja vai vispār ignorēti.

"Mūsu cilvēks Havannā" ir angļu rakstnieka Greiema Grīna 1958. gada romāna nosaukums, pēc kura motīviem gadu vēlāk Holivudā uzņemta filma. Žanrs tiek raksturots kā spiegu komēdija, un atbilstoši tam arī vēlāk bieži izmantotais apzīmējums "mūsu cilvēks" ieguvis tādas kā nedaudz satīriska aģenta iezīmes. Nereti tas lietots arī rotaļīgai misijas apzīmēšanai, sak, viss kārtībā, mums tur ir savējais. Tieši šāds priekšstats veidojas, lasot ziņu aģentūras "Bloomberg" atreferētās Vitkofa sarunas ar Krievijas prezidenta ārpolitikas padomnieku Juriju Ušakovu. Trampa uzticības persona tur neparādās kā savervēts Krievijas aģents, bet vairāk kā tāds "mūsu cilvēks Vašingtonā", kas var palīdzēt sakārtot lietas. Protams, arī šādā izpildījumā tas ir gana skandalozi.