Kādreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele (amatā no 2005. līdz 2021. gadam – demokrātiski ievēlētam valsts vadītājam neraksturīgi liels termiņš) pēc aiziešanas no politikas nav bijusi īpaši runīga. 

Sākotnēji to varbūt kāds uztvēra kā savu kļūdu atzīšanu – gan attiecībās ar Krieviju, gan migrācijas politiku, tā saukto atvērto durvju politiku. Abos gadījumos sekas bijušas katastrofālas, un ne jau tikai Vācijai. Tomēr tajās retajās reizēs, kad Merkele sniegusi intervijas, kļūst skaidrs – viņa neko nenožēlo un pat nesaka, ka kaut ko būtu darījusi nepareizi. No taisnošanās stadijas viņa ir pārgājusi nākamajā – citu vainošana. Un tie citi izrādās Baltijas valstis un Polija.

Nupat intervijā ungāru medijam "Partizan" (kas, protams, zīmīgi, zinot šīs valsts ģeopolitisko orientāciju) Merkele norāda, ka Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas starp Krieviju un ES. "Tas jau bija 2021. gada jūnijā. Man šķita, ka Putins neievēro Minskas vienošanos. Tāpēc es gribēju atrast jaunu formātu, toreiz ar [Francijas] prezidentu Makronu, kurā mēs kā Eiropas Savienība runātu tieši ar Putinu.