Kā var zināt, ka Krievijai situācija veidojas nelabvēlīgi un Kremlis sācis nervozēt? 

Viena no pazīmēm – publiskajā retorikā ar jaunu sparu parādās mājieni par kodolieroču izmantošanu. Sākot ar histēriskiem aicinājumiem Z-patriotu "Telegram" kanālos un Solovjova raidījumos, iereibušiem jociņiem Dmitrija Medvedeva soctīkla kontā un beidzot ar aizmiglotiem mājieniem no Kremļa amatpersonu puses. Kad viss vairāk vai mazāk rit pēc Krievijai vēlamā scenārija, viņi ar kodolvāli īpaši nevicinās. Draudi parasti parādās divos gadījums. Pirmkārt, Rietumu iebiedēšanai, lai tie nesniegtu Ukrainai vajadzīgo atbalstu – Putins šo paņēmienu izmantoja jau 2014. gadā, sagrābjot Krimu, bet jo īpaši bija vērojams pilna mēroga kara sākumstadijā 2022. gadā, kad diktators savā runā īpaši uzsvēra: "Ikviens, kas mēģinās mums patraucēt, sastapsies ar tādām sekām, kādas vēl nekad savā vēsturē nebūs piedzīvojis." Otrkārt, tā ir reakcija uz sāpīgu zaudējumu kaujas laukā. Vairāk vai mazāk par atombumbu krievi atcerējušies, kad nācās bēgt no Harkivas apgabala, kad grima kreiseris "Moskva" (šo faktu vara gan negribēja atzīt – oficiālā versija bija, ka kuģim radās tehniskas problēmas, nevis ka tas tika nogremdēts) un pārējā Melnās jūras kara flote, sprāga Krimas tilts un vēl citās reizēs.