Aizejošais Pūķa gads bijis bargs. Jaunās pasaules kārtības ieviesējs Kremļa valdnieks Vladimirs Putins turpināja varmācīgo uzbrukumu Ukrainai un vicināja kodolrungu. Gāja bojā ukraiņu karavīri un civiliedzīvotāji, okupantu armijai graužoties dziļāk Ukrainas teritorijā. 

Svešu zemju sagrābšanas un impērijas atdzimšanas idejas, kas apsēdušas mums svešo, naidīgo ģeržāvu aiz austrumu robežām, maksimāli lielai daļai latviešu ir pretīgas, taču, kamēr Putins nenobeigsies vai nesmaks cietumā kā kara noziedznieks, tikmēr karadarbību neapturēs. Jāgatavojas, ka arī mums nāksies aizsargāt brīvību no rīmas Putina tīkojumiem. Esam NATO priekšpulkā, Krievijai ģeogrāfiski pie sāniem, analītiķi saka – Baltijas valstis var būt nākamās, kuras krievu vadonis iecerējis iekļaut ēdienkartē, bet tas nozīmē, ka alianses bruņotajiem spēkiem jābūt tik stipriem, lai izrautu zemes Dzintarjūras krastā vilkam no rīkles. Divi apstākļi šai ziņā ir visai biedējoši. 

Pirmais – Eiropas mazspēcība un Rietumu līderu mazdūšība, nereaģējot, neturoties pretī varmākam. Otrais, ka mūsu valstī ievērojams skaits ieceļotāju cittautiešu joprojām atrodas Putina enerģijas laukā.

Iekšzemes politikā, lietojot eksprezidenta Valda Zatlera sakāmo, – valstī šogad plosījās skandāli. Esošais prezidents Edgars Rinkēvičs raksturojis diplomātiskāk. Tauta neesot pārāk apmierināta ar valdību. Trakākais, ka skandalozās darbības lielā mērā izraisīja vadošā, virzošā partija, sākot ar aizdomām par aplokšņu algu izmaksām "Vienotības" birojā un noslēdzot ar necienīgo izturēšanos, bojājot reputāciju diviem izraudzītiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem, kurus atsauca piecas minūtes pirms balsojuma Saeimā. Tagad koalīcijā liks galvas kopā, meklēs finanšu supertalantu, pretendentos būs, piemēram, Einārs Repše – pašlaik, šķiet, bezdarbnieks.