Lai saņemtu pasi, pieprasa 282 lappušu biezu dokumentu žūksni

Ja jums šķiet, ka Latvijā ir par daudz birokrātijas, der izlasīt Esteres Džeikobsas pieredzes stāstu. Viņa ir ārzemēs dzīvojoša Nīderlandes pilsone, kura vēlējās saņemt jaunu pasi. Tas nebija tik vienkārši...

Lai to izdarītu, Estere bija spiesta savākt dokumentus 282 lappušu apjomā. “Es neesmu reģistrēta nevienā valstī, man nav oficiālas dzīvesvietas, un pēdējos 20 gadus es nekad neesmu palikusi vienā vietā ilgāk par trim nedēļām pēc kārtas. Es dievinu brīvību, ko man sniedz šāds dzīvesveids,” Facebook raksta Estere.

Atbildi gaidīja gandrīz trīs mēnešus

Tomēr reizi desmit gados nepieciešams noformēt jaunu pasi, un tad “lietas kļūst interesantas”… Estere ir pieredzējusi, ka ierēdņi viņu atraida pat četras reizes, pirms izdodas atjaunot pasi: “Acīmredzot pierādīt to, ka tu nedzīvo nekur, ir daudz grūtāk nekā pierādīt to, ka tu kaut kur dzīvo.”

Šoreiz viņa nolēma sākt procesu gandrīz gadu iepriekš, jo īpaši tāpēc, ka daudzas valstis ārpus Eiropas Savienības pieprasa, lai, ieceļojot tajās, pase būtu derīga vēl vismaz sešus mēnešus.

Nīderlandes pilsoņi, kam nav deklarētas dzīvesvietas, nevar doties pēc pases, kur vēlas, bet ir dažas noteiktas vietas. Estere pieteicās Hārlemmermēras pašvaldībā Shipholas jeb Amsterdamas lidostā. Lai saņemtu atbildi tikai uz sākotnējo anketu, pagāja gandrīz trīs mēneši.

Bankas izdrukas kopš 2019. gada

Tad sekoja dokumentu pieprasījumi... “Darba līgums. Nav tāda. Apliecinājums par reģistrāciju kādā pašvaldībā. Arī tāda nav. Un vēl vairāki citi dokumenti, kas manā pasaulē vienkārši neeksistē. Tāpēc es viņiem nosūtīju to, kas man ir. Norādīju uz savu tīmekļa vietni un divām grāmatām, ko esmu uzrakstījis par savu dzīvesveidu. Iesniedzu nodokļu maksātāja reģistrācijas numurus no dažādām valstīm un informāciju par bankas kontiem vairākās valstīs,” turpina Estere.

Tad sekoja nākamais pieprasījums – ievelciet elpu, pirms lasāt, uz ko ir spējīgi Nīderlandes birokrāti. “Vai es varētu iesniegt VISU to vietu sarakstu, kurās esmu apmetusies kopš 2019. gada? Droši! Es apkopoju gadiem krātos “Airbnb” un “Booking.com” rezervējumus. Un vai es varētu iesniegt arī savus bankas kontu izrakstus kopš 2019. gada? Nu, vairums banku pat neļauj atskatīties tik tālu pagātnē. Un, tā kā man ir bankas konti dažādās valstīs, es izvēlējos vienu Nīderlandes kontu. Pēdējo DIVU gadu pārskati vien kopā sasniedza 282 lappuses!”

Jāuzrāda oriģināli papīra formā

Estere to visu iesniedza, paskaidrojot, ka šiem pārskatiem vajadzētu padarīt diezgan acīmredzamu faktu, ka Nīderlandē viņa pavadu mazāk nekā divus mēnešus gadā un reti kurā citā vietā ilgāk par trim nedēļām. Dokumentēti bija pat pirkumi lielveikalos, citi ikdienas tēriņi, apmešanās viesnīcās, lidojumi.

Un tad beidzot viņa saņēmu uzaicinājumu uz tikšanos novembra beigās. “Ir tikai viena neliela problēma. Manai pasei sešu mēnešu derīguma termiņa robeža pienāk 12. novembrī. Un viena no valstīm, uz kuru ceļoju, ir Taizeme, kur tam ir nozīme.”

Tikmēr birokrāti turpina pārsteigt – viņi lūguši paņemt līdzi visus dokumentus papīra formātā, turklāt oriģinālus, nevis kopijas. Ar to, ka Estere visu prasīto nosūtīja digitālā formātā, nepietiek. Viņa gan joprojām uzsver: 

“Vai es mainītu savu brīvību pret vienkāršāku pases noformēšanas procesu? Nekad pat miljons gados!”

Tā nav fantāzija...

Aprakstītais var šķist kā fantāzija no Franca Kafkas romāna, taču šajā stāstā minētie fakti sakrīt ar Nīderlandes oficiālajiem noteikumiem. Nīderlandes pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs vai kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas, nevar vērsties pēc pases jebkurā pašvaldībā. Viņiem ir tiesības pieteikties tikai dažās noteiktās pierobežas pašvaldībās vai īpašajā Hārlemermēras pašvaldības “lodziņā”, kas atrodas tieši Shipholas lidostā.

Saskaņā ar šīs pašvaldības oficiālo vietni personām bez pastāvīgas dzīvesvietas dokumentu sākotnējā tiešsaistes izvērtēšana šobrīd aizņem aptuveni 16 nedēļas jeb gandrīz četrus mēnešus. Tikai pēc tam, kad iestāde ir apstiprinājusi dokumentus, pieteicējam tiek dota atļauja rezervēt klātienes tikšanos.

Dokumentu gūzma ir pieprasīta, lai pārliecinātos, vai persona nav zaudējusi Nīderlandes pilsonību, piemēram, brīvprātīgi pieņemot citas valsts pilsonību. Tāpat sistēma grib zināt faktisko uzturēšanās vietu – ja pilsonis Nīderlandē dzīvo ilgāk par četriem mēnešiem gadā, ir pienākums reģistrēt dzīvesvietu un maksāt nodokļus.

Tā kā Esterei nav ne īres, ne darba līguma, viņai ar bankas maksājumu un viesnīcu rezervāciju vēsturi jāpierāda, ka viņa Nīderlandē uzturas mazāk par noteikto termiņu un patiešām ceļo ik pēc trim nedēļām.

Turklāt Nīderlandes pasu likums stingri pieprasa, lai klātienes vizītē tiktu uzrādīti dokumentu oriģināli, nevis digitālas kopijas vai izdrukas, lai izslēgtu viltošanas riskus. Digitālo nomadu gadījumā, kam visa dzīve ir viedtelefonā un datorā, tas rada birokrātisku paradoksu — viņiem liek digitāli saņemtos bankas izrakstus un citus dokumentus izdrukāt un oficiāli apstiprināt, kas rada simtiem lappušu “makulatūras”.

Latvijā daudz vienkāršāk

Kā tad ir mūsu valstī? Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās personu apliecinošus dokumentus var saņemt neatkarīgi no tā, vai ir deklarēta dzīvesvieta, un pat tad, ja tā ir anulēta.

PMLP ierēdnis nevar atteikt pases vai eID kartes izsniegšanu tikai tāpēc, ka sistēmā nav norādīta adrese. Tāpat Latvijas pilsonim neviens neprasīs iesniegt bankas izrakstus, lai “pierādītu, ka viņš nekur nedzīvo”, jo Latvijas pases izsniegšana nav saistīts ar nodokļu rezidences pārbaudi uz vietas.

Vienīgi, ja PMLP darbinieks, noformējot pasi, sistēmā redzēs, ka personai nav nevienas aktīvas adreses, viņš var konstatēt pārkāpumu. Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijā var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro.

Atšķirībā no Nīderlandes stāsta, kur autore pieteicās gadu iepriekš, Latvijā pasi un eID karti standarta kārtībā izsniedz desmit darba dienu laikā, bet steidzamā kārtībā – divu darba dienu.

Ierobežojums ir, ja vēlas personas dokumentu saņemt Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā kādā ārvalstī. Tas iespējams tikai tad, ja Fizisko personu reģistrā ir norādīta aktuālā dzīvesvietas adrese attiecīgajā ārvalstī. Tāpēc šādam ceļotājam, atrodoties, piemēram, Āzijā, vēstniecība nevarētu palīdzēt, un pases maiņai būtu jālido atpakaļ uz Latviju.