Kamēr visa Latvija svinēs Jāņus, NATO dalībvalstu līderi nākamnedēļ pulcēsies uz sanāksmi Nīderlandes pilsētā Hāgā, lai spriestu par alianses aizsardzības spēju uzlabošanu. NATO līderi uzsver, ka alianses militārais potenciāls ir vairāk nekā pietiekams, lai novērstu jebkādus Krievijas mēģinājumus apdraudēt kādu no NATO dalībvalstīm.

Līdz ar runām par iespējamo miera līguma noslēgšanu starp Krieviju un Ukrainu pastiprinājušās arī runas, ka Krievijā valdošais režīms varētu izmantot šo pauzi, lai atjaunotu spēkus un sāktu jaunu bruņoto konfliktu ar Rietumiem. 

Daži starptautiskās politikas novērotāji uzskata, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins būs tik neprātīgs, lai ievilktu Krieviju karā ar NATO, jo Kremļa saimnieks gribot pārbaudīt, cik stipras ir NATO dibināšanas līguma 5. panta sniegtās drošības garantijas. Šis pants paredz, ka uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm tiek uztverts kā uzbrukums visām, tādējādi visām alianses dalībvalstīm jādodas palīgā, lai sakautu uzbrucēju. Piemēram, ja Krievija uzbruktu kādai no Baltijas valstīm, mēs varētu saņemt militāro atbalstu no tādām lielvalstīm kā ASV, Kanāda, Francija, Lielbritānija, Vācija u.c.

Krievija nav spējīga karot divās frontēs

NATO pašlaik ir 32 dalībvalstis, kuru kopējie spēki ir daudzkārt lielāki nekā Krievijai, tādēļ jebkāds militārs konflikts ar NATO būtu uzskatāms par milzīgu avantūru no Kremļa puses. Taču nesenā pagātne rāda, ka Putins ir gatavs mesties šādās avantūrās, jo viņš patiešām loloja cerības (un izskatās, ka joprojām lolo) par Krievijas spēju vienā paņēmienā aprīt Ukrainu: valsti ar desmitiem miljonu iedzīvotāju un vairāk nekā 600 000 kvadrātkilometru lielu platību.