Pēc tam kad rietumvalstis iedarbināja sankciju režīmu pret Krieviju, virkne ekspertu paredzēja drīzu Krievijas ekonomikas sabrukumu: ekonomiskā "kodolbumba" – Krievijas atslēgšana no SWIFT sistēmas, strauji krītošā rubļa vērtība vienlaikus ar Eiropas atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas – lika ekspertiem paredzēt drīzu ekonomisko sabrukumu.

Tagad, gandrīz trīs gadus pēc kara sākuma, Krievijas ekonomika ir ne tikai izdzīvojusi – tā vismaz ārēji šķiet tik enerģiska kā vēl nekad. Kas tomēr ļauj prognozēt tās lejupeju ilgtermiņā?

Nākamgad Krievija plāno aizsardzības izdevumus palielināt līdz 13,2 triljoniem rubļu (127 miljardiem eiro, kas veido 6,2% no Krievijas iekšzemes kopprodukta – tas ir augstākais rādītājs kopš Aukstā kara laikiem un salīdzināms ar Afganistānas kara laiku. Tas ir ievērojams lēciens, ja to salīdzina ar 2023. gada prognozi, kas paredzēja Krievijas 2025. gada militāro budžetu samazināt līdz piektdaļai kopējo izdevumu. 

Tiesa, jāuzsver – Afganistānas kara laikā Krievija bija ierauta nopietnā bruņošanās sacensībā ar ASV un uzturēja daudz lielākus kodolspēkus. Kara laika budžets maksās dārgi: iekšējai un ārējai drošībai paredzētie izdevumi sasniegs divas piektdaļas no Krievijas kopējā budžeta, tālu apsteidzot finansējumu izglītībai, veselības aprūpei, sociālajai politikai un ekonomikai. Papildus tam jāmin specifiska Krievijas budžeta pozīcija – slepenie izdevumi, kuru mērķis nav zināms; šie izdevumi uzsūks vēl trešdaļu no Krievijas kopējā budžeta.