ASV prezidenta Donalda Trampa pirms nedēļas noteiktais ultimāts – 27. novembris, kad Ukrainai būtu jāpiekrīt Vašingtonas priekšlikumiem par miera noslēgšanu ar Krieviju un šis līgums jāparaksta, tā arī paliks kā kārtējais tukšais paziņojums, kas gan nevienu nepārsteidz. 

Lai arī pēc ASV un Ukrainas pārstāvju svētdienas sarunām Ženēvā un konsultācijām ar Eiropas diplomātiem formulētie miera nosacījumi, cik par tiem zināms, šķiet labāki, nekā sākotnēji piedāvātais "Maskavas vēlmju saraksts", tomēr apskatnieki spriež, ka priecāties par progresu pāragri. Līdz mieram vēl tālu. ASV, Eiropa tās līdervalstu Vācijas, Lielbritānijas, Francijas personā un Ukraina, protams, var vienoties par vienotu platformu, taču tam trūks praktiskas jēgas, ja neizdodas pierunāt vai piespiest Krieviju.

Aiz slēgtām durvīm

Par Ženēvā koriģēto Ukrainas miera plānu, kas no sākotnējiem 28 punktiem sarucis līdz 19 un nav vairs tik pretimnākošs Kremlim, jo izslēdz teritoriju jautājumus un neiegrožo Ukrainas aizsardzības spējas un suverenitāti, ASV armijas ministram Danielam Driskolam ar Krievijas pārstāvjiem Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī bija saruna gan pirmdienas vakarā, gan otrdien.