Polijas prezidenta zvērestu trešdien deva nacionāli konservatīvā spārna politiķis Karols Navrockis, kurš amatā nomainījis Andžeju Dudu, kas valsts galvas amatu ieņēma desmit gadus.  Apskatnieki prognozē, ka Polijā turpināsies un varbūt pat pastiprināsies jau Dudas laikā novērojamie prezidenta strīdi ar premjerministra Donalda Tuska vadīto valdību, kas tika izveidota 2023. gadā.

Navrocka uznāciens

Četrdesmit divus gadus vecais vēsturnieks Navrockis Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 1. jūnijā ar pavisam nelielu balsu skaitu pārspēja Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski, kurš pārstāv Tuska vadīto centrisko partiju "Pilsoniskā platforma". Navrocki prezidenta vēlēšanās atbalstīja opozīcijā esošā nacionāli konservatīvā partija "Likums un Taisnīgums" (PiS), kas pie varas Polijā bija no 2015. līdz 2023. gadam. Navrockis no 2021. līdz šim gadam vadīja Polijas Nacionālās atmiņas institūtu, kas pēta nacistu un komunistu pastrādātos noziegumus. Vēlēšanu kampaņu Navrockis aizvadīja, iestājoties par lozungu "Polija pirmajā vietā, poļi pirmajā vietā". Viņš aizstāvējis konservatīvās vērtības, solījis mazināt nelegālo imigrāciju, kā arī asi kritizējis Tuska valdību. Kampaņas laikā konservatīvo spēku kandidāts pauda uzskatu, ka palīdzība ukraiņu bēgļiem ir jāmazina, bet Ukraina kopumā nav bijusi pietiekami pateicīga Polijai par tai sniegto palīdzību karā pret Krieviju. Jāpiebilst, ka tobrīd prezidenta amata kandidātu Navrocki maijā Baltajā namā uzņēma ASV prezidents Donalds Tramps. 

Navrocki vēlēšanu kampaņas laikā vajāja dažādi skandāli, tostarp par apstākļiem, kādos viņš no kāda gados vecāka vīrieša savā īpašumā ieguvis dzīvokli. 

Polijas mediji vēstīja, ka Navrockis esot solījis par senioru parūpēties, tomēr tas nav noticis, un dzīvokļa bijušais īpašnieks nonācis pansionātā.