Izraēlas triecieni Irānas kodolobjektiem un Irānas prettriecieni jau ir negatīvi ietekmējuši pasaules ekonomiku. Piemēram, naftas cena, kas savu zemāko punktu sasniedza maija sākumā – apmēram 58 ASV dolāri par barelu "Brent" markas naftas gadījumā, atkal atgriezusies 75 dolāru par barelu līmenī. Galvenie šādas situācijas ieguvēji ir naftas eksportētāji, tostarp arī Eiropas Savienībai naidīgā Krievija – pašreizējie notikumi praktiski garantē, ka Krievijas ogļūdeņražu eksportam tuvākajos mēnešos netiks noteikti nekādi papildu ierobežojumi. Akciju cenas gan ASV, gan Eiropā uzsākušas lejupceļu, jo tirgus bažījas par tālākajām konflikta sekām, savukārt valsts parādzīmes piedzīvo pieprasījuma pieaugumu – kā jau katru reizi globālo krīžu laikos. Šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka savstarpējās apšaudes varētu mitēties tuvākajā laikā – Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka konflikts ilgs "tik ilgi, cik vajadzēs", un informējis savas valsts pilsoņus, ka "ir ļoti iespējams, ka tiem būs jāmeklē patvērums no apšaudēm krietni ilgāku laiku, nekā līdz šim pierasts". Savukārt Irāna triecienus novērtējusi kā kara pieteikumu.