Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans NATO Viļņas sanāksmes priekšvakarā beidzot piekrita nelikt šķēršļus Zviedrijas piepulcēšanai aliansei. Līdz ar to jācer, ka nopietnākā barjera Baltijas valstu drošībai ir pacelta, kaut nav skaidrs, kad tieši Turcijas parlaments pošas balsot par piekrišanu 32. NATO valsts uzņemšanai un kad to izdarīs Ungārija, kas draud palikt pēdējā no visām dalībvalstīm, kura vēl nav ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pēc Ankaras izšķiršanās pauda, ka "ratifikācijas procesa pabeigšana tagad ir tikai tehnisks jautājums".

Laimīga diena

Vienošanās ar Turciju tika panākta pirmdienas vakarā teju pēdējā brīdī pirms oficiālā samita sākuma, kad NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ķērās pie izšķirošā mēģinājuma savest kopā Erdoganu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu. "Prezidents Erdogans ir piekritis pēc iespējas ātrāk virzīt Zviedrijas uzņemšanas [NATO] protokolu parlamentā un strādāt ar parlamentu, lai nodrošinātu ratifikāciju. Šis ir vēsturisks solis, kas visus NATO sabiedrotos padara spēcīgākus un drošākus," tūlīt pēc notikušā paziņoja Stoltenbergs. Savukārt Zviedrijas premjers Kristersons preses konferencē pauda prieku un atvieglojumu: "Es esmu ārkārtīgi laimīgs. Šī Zviedrijai ir laba diena." Premjers tāpat izteicās, ka "šī bija gara diena garajā ceļā uz Zviedrijas dalību", un solīja Turcijai gan atbalstu cīņā pret terorismu, ar kuru Ankara ierasti saprot kurdu separātistu kustības, gan atbalstīt Turciju gadiem iestrēgušajās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ieskaitot ES–Turcijas muitas savienības noteikumu pārskatīšanu un vīzu režīma liberalizāciju.